Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas vēstniecība Maskavā ir novērojusi pastiprinātu Krievijas pilsoņu interesi pamest Krieviju, informē Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Peiris.
Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz grozījumiem Imigrācijas likumā, kas apturēja uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem līdz 2023.gada 30.jūnijam, pastāvīgi pieaug saņemto un Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldē nosūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – atgriežoties mājās – Apvienošanās nolūkos ar ģimenes locekļiem, kuri ir Latvijas pilsoņi un kuriem ir ES zaļās kartes.
Turklāt, pēc ministrijas preses sekretāra teiktā, pieaugusi arī interese par Latvijas pilsonības iegūšanu. Pēc lēmuma pārtraukt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, izņemot izņēmumus, vīzu pieteikumu skaits samazinājās.
Sniegto konsulāro pakalpojumu skaits palielinājās pēc Latvijas biroju slēgšanas Sanktpēterburgā un Pleskavā. Peiris sacīja, ka pieprasījums ir īpaši liels no cilvēkiem, kuri iepriekš saņēmuši konsulāros pakalpojumus Sanktpēterburgā.
Viņš arī sacīja, ka pieaug Latvijas iedzīvotāju interese atgriezties valstī divu nedēļu laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Šobrīd vēstniecība strādā ar dažām ģimenēm, kuras gatavojas pārcelties uz dzīvi Latvijā.
Peiris uzsvēra, ka Latvijas pilsoņu vidū ir liels pieprasījums vēstniecībā iegūt personu apliecinošus dokumentus, taču šāda tendence bija vērojama arī iepriekš, jo lielai daļai Latvijas pilsoņu drīzumā beigsies pases derīguma nosacījumi.
Pirmajā nedēļā pēc kara sākuma bija interese par ceļošanas dokumentu atgriešanu Latvijā. Šobrīd, saņemot konsulāros pakalpojumus vēstniecībā, Latvijas pilsoņi ir ziņojuši par plāniem doties uz Latviju uz vasaru, nevis uz mūžu. Tāpat pieaug ārzemnieku interese, lai elektroniskās personas apliecības varētu saņemt elektroniskos pakalpojumus attālināti, jo vīzu un pakalpojumus Latvijā vairs nav iespējams saņemt klātienē.
Lasi arī: Krievija pieprasa kompensāciju par padomju memoriāla demontāžu Bardaugavā
Peress uzsvēra, ka liela daļa no vēstniecības darba ir atbildēt uz e-pastiem un telefona zvaniem. Piemēram, martā vēstniecība atbildēja uz 2000 e-pastiem, bet aprīlī – uz 1275. Krievijas iedzīvotāji saziņai labprātāk izmanto tālruni vai e-pastu, nevis pēta vēstniecības mājaslapā un citos informācijas avotos pieejamo informāciju.
2022. gada 24. februārī Krievija sāka militāru iebrukumu Ukrainā.
