2021. gadā Eiropas Savienībā bija aptuveni 160 miljoni hektāru meža (neskaitot citas meža zemes); Relatīvā izteiksmē tas nozīmē, ka meži aizņem 39% no ES zemes platības. Tas nozīmē pieaugumu par aptuveni 8 miljoniem hektāru jeb 5,3% kopš 2000. gada un 2,5 miljoniem hektāru jeb 1,6% kopš 2010. gada.
Meži aizņem vairāk nekā pusi no nacionālajām savvaļas zemēm piecās dalībvalstīs: Somijā (66%), Zviedrijā (63%), Slovēnijā (58%), Igaunijā (54%) un Latvijā (53%).
Absolūtos skaitļos valstis ar lielākajām mežu platībām ir Zviedrija (27,980 tūkstoši hektāru), Somija (22,409 tūkstoši hektāru), Spānija (18,576 tūkstoši hektāru), pēc 2021.gada aplēsēm.
Kopējais koksnes krājums ES mežos 2021. gadā sasniedza aptuveni 29 miljardus kubikmetru (virs mizas). Lielākā daļa no tās bija Vācijai (13,1%), kam sekoja Zviedrija (12,5%) un Francija (11,7%).
Labā ziņa ir tā, ka koksnes krājumi mežos ir palielinājušies visās dalībvalstīs, kā rezultātā ES līmenī laika posmā no 2000. līdz 2021. gadam ir palielinājies par 31,2 %.
Lielākais pieaugums tika lēsts Īrijā (154%), Francijā (66%), Kiprā un Itālijā (54%), savukārt otrā spektra galā mērenāks pieaugums tika lēsts Zviedrijā (14%). Kā arī Čehija (10%) un Slovēnija (6%).
Latvijas meža koksnes krājumi tajā pašā laika posmā pieauga par vairāk nekā 20%, veidojot vairāk nekā 2,5% no kopējiem ES krājumiem.
Koksnes krājumi Eiropas Savienības mežos
Foto: Eurostat
“No 2000. līdz 2021. gadam novēroto koksnes krājumu pieaugumu var izskaidrot ar mežu platību paplašināšanos apmežošanas un dabiskās mežu atjaunošanas dēļ,” norādīja Eurostat.
Par mežsaimniecības nozīmi Latvijas ekonomikā liecina fakts, ka tā ir viena no četrām valstīm, kur nozare kopā ar Zviedriju, Igauniju un Somiju veido vairāk nekā 1% no IKP. Faktiski 2021. gadā meži veidoja 1,5% no Latvijas IKP un veidoja 490 miljonus eiro.
Turklāt Latvijā meža nozarē strādā aptuveni 17 400 cilvēku, kas atbilst 5,1 cilvēkam uz 1000 hektāriem meža. Tomēr darba ražīgumu var uzlabot. Augstākie darba ražīguma līmeņi reģistrēti Somijā (201 500 eiro uz vienu nodarbināto), Francijā (114 400 eiro uz vienu nodarbināto), Zviedrijā (79 900 eiro uz vienu nodarbināto), savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedza 28 100 eiro. Tomēr tas bija vismaz ievērojami labāks par sliktākajām grupām: Kipru (EUR 4100 uz vienu strādājošu personu) un Grieķiju (EUR 5800 uz vienu strādājošu personu).
Lietuva varēja iegūt 24 400 eiro ekvivalentu, bet Igaunija 45 000 eiro.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
