Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir toksiski – var radīt dažādas veselības problēmas cilvēkiem un dzīvniekiem un piesārņot vidi. Metildzīvsudrabs ir viens no kaitīgākajiem dzīvsudraba savienojumiem. To raksturo uzkrāšanās barības ķēdē bioakumulācijas un biopalielinājuma procesu rezultātā, un zemas dzīvsudraba koncentrācijas var uzkrāties līdz līmenim, kas apdraud veselību.
Atšķirībā no baltajiem stārķiem, kas ir visēdāji, melnie stārķi ir zivēdāji, un to ēdienkartē pārsvarā ir mazas saldūdens zivtiņas. Pētnieki paskaidroja, ka tāpēc viņi, visticamāk, patērēs dzīvsudrabu.
Šajā pētījumā paraugi vairāku gadu laikā tika ievākti vairāk nekā 150 ligzdās no visas Latvijas teritorijas. Kopumā tika savākti vairāk nekā 1000 paraugu.
Pētījuma rezultāti parādīja dzīvsudraba klātbūtni olu čaumalās, membrānās un izkārnījumos. Viszemākās koncentrācijas tika iegūtas olu čaumalās, kur tās vidēji bija no 5 līdz 30 nanogramiem uz gramu.
Turpretim membrānām, kas atdalītas no čaumalām, vidēji bija deviņas līdz 11 reizes lielāka koncentrācija, sasniedzot vairākus simtus nanogramu uz gramu.
Izkārnījumos dzīvsudraba vidējā koncentrācija bija aptuveni 100 nanogrami uz gramu. Ministru padomes noteikumos par dzīvsudraba pieļaujamo koncentrāciju dzīvajos organismos noteiktais tuvākais robežlielums ir aptuveni 100 nanogrami uz gramu.
Pētījuma līdzautore, pētniece Anda Ābola no LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta stāsta, ka pastāv atšķirības koncentrācijās starp dažādām ligzdām atkarībā no paraugu ņemšanas gada.
Pētnieki šobrīd turpina padziļinātu datu analīzi, lai novērtētu dzīvsudraba piesārņojuma apjomu Latvijas teritorijā, kā arī identificēto dzīvsudraba koncentrāciju iespējamo ietekmi uz melno stārķu veselību.
Melnie stārķi Latvijā ir aizsargājami.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
