Latvijā ražotiem pārtikas produktiem netiek piemērotas augstākas cenas salīdzinājumā ar citiem pārtikas produktiem, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie mazumtirgotāji, komentējot Konkurences pārvaldes veiktā tirgus pētījuma rezultātus.
SIA Elvi Latvija valdes locekle Leila Vartukaptiņa sacīja, ka uzcenojumi, kas tiek piemēroti Elvi veikalos pārdotajām precēm par to bāzes cenu, ir atkarīgi no preču veida, to iespējamā aprites ātruma plauktā un vairākiem citiem nosacījumiem. kas saistīti ar tirdzniecības procesu, savukārt akcijas periodā peļņas norma vienmēr tiek samazināta.Produktiem. Valdes loceklis uzsvēra, ka “ne bāzes cena, ne akcijas perioda peļņa nav saistīta ar izcelsmes valstīm.”
Tajā arī norādīts, ka bijuši gadījumi, kad ārvalstīs ražotām precēm uzliktās atzīmes bijušas zemākas nekā līdzīgām Latvijas precēm, kā arī situācijas, kad noticis pretējais – šie procesi ir dinamiski un tos diktē mazumtirdzniecības vide, nevis valsts. Pārdoto preču izcelsme. “Elvi ir ievērojusi šo politiku daudzus gadus, un mēs nekad neesam saņēmuši nekādas sūdzības no uzraudzības iestādēm par cenu noteikšanas principiem,” skaidroja Vartokaptens.
Vienlaikus viņa norādīja, ka uzņēmums augstu vērtē Konkurences padomes paveikto tirgus uzraudzībā, piebilstot, ka Elvi vienmēr sadarbojas ar padomes speciālistiem. Taču attiecībā uz Konkurences padomes rezultātiem. Tomēr Padome šajā paziņojumā norāda, ka peļņas normas atšķirības starp importētajiem un vietējiem gaļas, olu un zivju produktiem nav lielas. “Diemžēl daļai sabiedrības nav izpratnes par mazumtirdzniecības darbību, tāpēc cilvēki bieži vien izdara vispārīgus secinājumus, kas grauj nozares kopējo stāvokli.
Elvi valdes loceklis norādīja, ka, neizpētot jautājumu, ir viegli pārprast un nepareizi interpretēt situāciju –
To apliecina pēdējās dienās saņemtie paziņojumi par to, cik lielā mērā atšķirība starp Latvijā un citās valstīs ražoto produktu marķējumu sasniedz vairākus simtus procentu. “Vienkārši sakot, ja vienai precei cenas zīme ir 1%, bet citai precei ir 3%, tad otrajai precei cena ir par 200% augstāka,” viņa skaidroja, piebilstot, ka šādas interpretācijas rada šķību. izpratne par reālo situāciju. .
Uz jautājumu par vienu no Konkurences pārvaldes secinājumiem par lielāku sodu piemērošanu ražotājiem Latvijā, Vartocapten norādīja, ka Elvi savos līgumos izmanto standartizētu modeli ar vienādiem sadarbības nosacījumiem.
“virsotne!” Universālveikalu tīkla valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums nepiekrīt apgalvojumiem, ka Latvijā ražotas olas, gaļas un zivju produkti saņem augstāku atzīmi nekā tādi paši pārtikas produkti, kas ražoti ārpus Latvijas.
“Šobrīd tirgus darbojas sīvas konkurences apstākļos, un galvenais uzdevums gan ražotājiem, gan piegādātājiem, gan arī mums kā mazumtirgotājiem ir palielināt preces noietu. Lai palielinātu pārdošanas apjomu un palielinātu biznesa apjomu šādā tirgū. situāciju, produktu cenas bieži vien tiek samazinātas ilgtermiņā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,” sacīja Breids.
Viņa arī pastāstīja, ka ir gadījumi, kad ražotāji ražo “Top!” Privāto preču līnija ražo arī savu zīmola produktu, kas pēc svara un garšas ir identisks “Top!” Sava preču līnija, iepirkuma cenas ir zemākas, jo ražotājam nav jāiegulda līdzekļi preces popularizēšanā un reklamēšanā.
Tikmēr Bridete saka, ka slēdz līgumus ar “Top!” Netiekot diskriminēta, un Latvijā reģistrētiem lauksaimniekiem un pārtikas preču piegādātājiem netiek piemēroti lielāki sodi.
SIA “Maxima Latvia” komunikācijas direktore Liene Dupate-Ugule aģentūrai LETA sacīja, ka šis konkrētais pētījums aptver tikai šauru dažādu mazumtirgotāju preču klāstu, nevis plašāku preču klāstu attiecīgajās kategorijās. Tas apgrūtina visaptverošu secinājumu izdarīšanu par visām preču grupām.
Tajā arī teikts, ka Maxima Latvija nenosaka pārdošanas cenas pēc izcelsmes valsts.
Tajā arī norādīts, ka daļu no “Maxima” Latvijas pārdošanas apjomiem veido akcijas darījumi, kuros iekļauta arī virkne Latvijas preču, kuru cenas ir zemas. Ir arī daudzas kategorijas, kurās tikai nelielu daļu no cenas veido uzcenojums. Tas ietver pirmās nepieciešamības preces vai svaigu pārtiku.
Dupate-Ugule arī norādīja, ka Maxima regulāri rīko dažādas akcijas, lai samazinātu cenas vietējā ražojuma produktiem, lai veicinātu to pieprasījumu iedzīvotāju vidū.
“Attiecībā uz līguma nosacījumiem ar partneriem – Maxima Latvija nepiemēro stingrākus sodus vietējiem ražotājiem,” sacīja Dubats-Oguli.
SIA Rimi Latvia direktoru padomes priekšsēdētājs Valdis Torlē aģentūrai LETA sacīja, ka Konkurences padomes veiktā pētījuma par olu, zivju un gaļas produktiem rezultāti nav attiecināmi uz Rimi, jo tas neatbilst uzņēmuma cenu politikai. vai stratēģija. Viņš uzsvēra, ka Al-Remy veikaliem ir plaša pārstāvniecība. Piemēram, svaigi pārtikas produkti veido 70%.
“Tā kā Konkurences padomes veiktajā tirgus pētījumā ir minēta vispārīga informācija par tirgu, mēs uzskatām, ka informācija, kas attiecas uz konkrētiem tirgus dalībniekiem, ir jāizskaidro pašai padomei,” piebilda Turlē.
Kā ziņots iepriekš, pēdējā Konkurences pārvaldes veiktā olu, zivju, piena, gaļas, graudaugu un maizes izstrādājumu tirgus izpētes sadaļā tika konstatēts, ka mazumtirdzniecības tīkli Latvijā ražotām precēm vidēji piemēro augstāku peļņas normu nekā preces, kas ražotas ārpus Latvijas. Ziņojumā arī norādīts uz nepilnībām sadarbības līgumos starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem.
Lasi arī: BNN Analytics | Tikai 8% darba devēju Lietuvā atbalsta četru dienu darba nedēļu, taču pārmaiņas ir nepielūdzamas
