“Sabiedrības procentuālais īpatsvars, kas atbalsta mazā nomināla monētu, t.i., 1 un 2 centu monētu pārtraukšanu, sasniedza 49%, kas pārsniedz sabiedrības procentuālo daļu, kas pauda viedokli, ka šīm monētām jāpaliek apgrozībā (46%). ”. Viņš teica.
2023. gada februārī 41% dalībnieku uzskatīja, ka mazās monētas ir jāizņem no apgrozības, bet 50% uzskatīja, ka šīm monētām jāpaliek apgrozībā. Vislielākais atbalsts eirocentu nominālvērtību pārskatīšanai tika reģistrēts 2022. gada februārī, kad 51% respondentu atbalstīja plānu pakāpeniski izņemt 1 un 2 centu monētas.
Laika gaitā ir audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālvērtību struktūras pārskatīšanai un notikušas aktīvas diskusijas ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām iestādēm un uzņēmumiem, lai skaidrotu šo ideju un meklētu Latvijai, tās iedzīvotājiem un uzņēmējiem labākos risinājumus, sacīja Zita. Zarenia, Latvijas Bankas valdes locekle.
“Latvijas Banka sabiedrības noskaņojumu šajā jautājumā mēra jau kopš 2016.gada, kad mazo monētu izņemšanu no apgrozības atbalstīja 26% – puse no pašreizējās kvotas,” sacīja Zariņa.
“Atgādināšu idejas būtību – atteikties no 1 un 2 centu monētām nozīmē noapaļošanas noteikumu ieviešanu, tas ir, pirkuma kopējās summas noapaļošanu, nevis cenu. Piemēram, ja kopējā pirkuma summa bija 12,23 eiro, tad faktiskā skaidrā naudā maksājamā summa Kasē tā būs 12,25 eiro, un tajā pašā laikā, ja iepirkumu grozā ir preces 12,22 eiro vērtībā, klients kasē maksās 12,20 eiro Citu valstu pieredze norāda, ka šī prakse inflācijas rādītājus neietekmē, jo skaidras naudas darījumos Ikdienā daļa summas tiek noapaļota uz augšu, bet daļa uz leju.
“Laika gaitā ir audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālu struktūras pārskatīšanai un notikušas aktīvas diskusijas ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām iestādēm un uzņēmumiem, lai skaidrotu šo ideju un meklētu Latvijai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem labākos risinājumus.
“Latvijas Banka ir izstrādājusi likumprojektu par skaidrās naudas pirkumu kopsummas noapaļošanu, šobrīd notiek pārrunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu par to, kā noapaļot skaidrā naudā veikto pirkumu kopējo summu (nevis kopējo skaidrā naudā veikto pirkumu summu). (atsevišķu priekšmetu cena!) var realizēt praksē.
“Lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana, lai čekā atspoguļotu kopējās pirkuma summas noapaļošanu. Tirgotājiem ir ne tikai jāievieš izmaiņas sistēmās, bet arī jāsertificē tās saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,” sacīja Zariņa. . Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē uzņēmējdarbībai draudzīgāko risinājumu šai problēmai.”
“Katru gadu Latvijā apgrozībā neatgriežas 80,6% no emitētajām 1 centa monētām un 69,3% no emitētajām 2 centu monētām. Tas var liecināt par to, ka daļa monētu ir nozaudēta un var piesārņot vidi ar patogēniem. on Monētas un varš ir potenciāli toksiski dzīviem organismiem, un jāņem vērā, ka 1 centa monētas kalšana maksā vairāk nekā šīs monētas faktiskais nomināls, savukārt 2 centu monētu izgatavošanas izmaksas ir praktiski vienādas ar tās nominālu. “Mūsu mērķis ir samazināt ietekmi uz klimatu un vidi, kā arī samazināt ar to saistītās apstrādes un ražošanas izmaksas,” viņa piebilda.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
