pārraide 4. Studega Viņš saņēma Gundaru vēstuli: “Lai privātā meža īpašnieks varētu savā mežā cirst koksni, ir nepieciešams sertifikāts vai ciršanas atļauja. 20 gadus šis pakalpojums maksāja 4 eiro, bet šogad tas ir palielināts. līdz 70 eiro, kāpums par 1700 %!Šeit pat cenas Latvenergo un Sadales tīklam ir nevienmērīgas.Brīnos par jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem par šī pakalpojuma pārmērīgajām izmaksām.Ja pagājušajā gadā gribēju kaut ko sasmalcināt, tad nedaudz vairāk par hektāru, cirsmu, man bija jāmaksā četri eiro, bet šogad tas sastādīja € 70. Šis pieaugums – 17 reizes!
Valsts nodeva par ciršanas apliecinājuma saņemšanu nav mainījusies kopš 2007. gada. Valsts meža dienests gadiem gatavojās nodevu celt – un beidzot tas ir izdarīts. Lai kompensētu nelielo cenu kāpumu, Meža dienests meža īpašniekiem bez maksas piedāvā citu pakalpojumu.
“Kopš pagājušā gada sākuma esam iedarbinājuši datubāzi, kurai trūka finansējuma un kuru apmaksājām ar abonementu — atteicāmies no abonēšanas maksas, izveidojām datubāzi, kur to visu varētu izdarīt, un ieviesām datubāzi bez maksas,” sacīja Normonds Nets. , Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu apsaimniekošanas departamenta direktora vietnieks.
1/4 no visām atļaujām Meža dienestā ir jāizsniedz sanitārajai cirtei, kas jāveic, ja mežu bojā, piemēram, ugunsgrēks vai mizu parazīti. Atļauja šim griezumam noapaļota līdz pieciem eiro. Ja platība lielāka – 15 eiro. Ja īpašnieki malku vēlas cirst paši, ir vairāku veidu cirsmas, kurām licences relatīvā cena joprojām nav augsta, redz VMD.
Visstraujāk, no 4 eiro līdz 70 eiro, maksāja mežizstrādes atļauja, ko ieguvuši uzņēmēji, kuri veic pilnīgu mežizstrādi, sākot ar hektāriem lielās platībās un pēc tam pārdodot iegūtos kokmateriālus. Vienīgais, ko šajā gadījumā nevar saprast, kāpēc Valsts meža dienests 15 gadus nav palielinājis nodevas.
“Nodevas mērķis nav segt ar šo nodevu izsniegšanu saistītās izmaksas. Maksas galvenais mērķis ir saistīts ar pašu tirgus regulēšanas mehānismu. Tas nozīmē, ka visas šīs mašīnas, piemēram, rada arī zināmu ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka caur šo cenu mehānismu mēs varam nedaudz regulēt tirgus dalībnieku uzvedību – neizmantot šīs atļaujas un cirst apjomus pārāk daudz,” skaidroja ekonomikas profesors Jānis Bridijs.
Profesors atzīst, ka cenu kāpums no četriem uz 70 tiešām var būt šokējošs, īpaši pēc 15 gadu pārtraukuma.
“Bet tas ir tikai salīdzinoši ātri. Procentuāli tas ir ļoti ātri. Bet, ja mēs skatāmies uz šādu absolūtu mēru, pat ja ir šī robeža 70 eiro apmērā, tas ir ļoti tuvu potenciālajam ieguvumam. Bridi teica.
Izstādes dalībnieks Gunders nepiekrīt Meža dienesta un eksperta viedoklim, ka mežizstrādes sertifikāta cenas paaugstināšana būtu samērīga.
Gunders: “Mēs katru gadu valstij maksājam par mežu, un par meža zemi arī. Un tad, kad koksne tiek izcirsta un utilizēta, mēs maksājam nodevu par gūtajiem ienākumiem. Mežs jau ir aplikts ar nodokli trīs reizes, un tā izaugsmes posmā tiek segta ar nodokļiem un nodevām. Tas ir ļoti nesamērīgi.”
Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem gada vidējā ciršanas maksa līdz šim ir bijusi aptuveni 150 000 eiro. Šogad šie ienākumi varētu būt aptuveni 1 miljons eiro.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
