Pirms septiņiem gadiem Līvānu novada dome nolēma sakārtot vienu no pilsētas galvenajām ielām – Dzernavo ielu. Lai īstenotu šo projektu, dome iesniedza projektu “attīstīt uzņēmējdarbībai nozīmīgu infrastruktūru”, lai kvalificētos Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai ERAF līdzfinansējumam. Šīs programmas mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, investējot uzņēmējdarbības attīstībā. Tātad Līvānu dome paredzēja, ka šis investors, kura labā tiek pārbūvēta iela, varētu būt esošā Līvānu kūdras ražotne Rožupes pagastā.
Līvānu mērs Andris Vaivuds (Latvijas attīstībai) Facebook video, kas ierakstīts Dzērnavo ielā neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām 2021. gada maijā, par projektu sacīja: “[..] Mēs koncentrējamies uz kūdras rūpnīcu. Un tajā brīdī, kā jau teicu, tas tika pieņemts un mēs sākām šo projektu. Bet šī ziņa nāca no Eiropas Komisijas, ka pa vidu ir seši kilometri valsts autoceļu, kurus nevajadzētu likt, un mums tagad jādomā, kur šis investors varētu būt. “Mēs nonācām ļoti sarežģītā situācijā.”
Kā risinājumu pašvaldība nāca klajā ar vecas valstij piederošas meža ēkas apķīlāšanu. Tas atradās 600 metrus no Dzernavo ielas, neasfaltētās Kaiju ielas galā. Līvānu dome no tobrīd dibinātā uzņēmuma Jēkabpils SIA “Trimaļnīki” ieguva izziņu par interesi nodarboties ar uzņēmējdarbību šajā ēkā, radot 6 darba vietas un piesaistot īpašumam investīcijas vismaz pusmiljona eiro apmērā. Balstoties uz šī potenciālā investora interesi, tika noasfaltēta arī Kaiju iela, kas iet cauri privātīpašumā esošajai mikrorajonam. Kopējās abu ielu remontdarbu izmaksas sastādīja 800 000 eiro, no kuriem pusmiljons bija no ERAF līdzekļiem.
Pēc nomas izsoles pašvaldība 2020. gada augustā noslēdza nekustamā īpašuma nomas līgumu ar SIA Trimaļnīki, taču tas tika lauzts 2021. gada beigās, lai gan Vaivods pirms dažiem mēnešiem publiski izteicās, ka investors jau izstrādā tehnoloģiju projektu.
Jāpiebilst, ka bijušais būvinženieris šobrīd Levanni pašvaldības domē un ilggadējs vairāku pašvaldības komiteju biedrs Armands Sarakis darbojas SIA “Trimaļnīki” direktoru padomē. Bijušais viņu pilsētas domes izpilddirektors jau pirms diviem gadiem dienesta ziņojumā bija iecēlis kādu biedru par Trimaļnīku patieso īpašnieku.
Neviens cits investors nevēlējās iznomāt īpašumu uz 30 gadiem, lai daļēji sabrukušajās ēkās izveidotu tūrisma vai atpūtas objektu, piemēram, viesu namu vai spa kompleksu. Pirms mēneša Levanni dome kārtējo īres izsoli atzina par neveiksmīgu.
Ja līdz nākamā gada beigām investors netiks atrasts, pašvaldībai būs jāatmaksā ERAF, un Levani mērs Fayfoods augusta beigās domes sēdē joprojām bija optimistisks. Viņš cer, ka situācija tūrisma nozarē, kuru skārusi Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, uzlabosies un projekta īstenošanas termiņš var tikt pagarināts.
Tomēr kopš Levanni pilsētas domes sēdes augusta beigās ir noticis jauns notikums. Saskaņā ar pieejamo informāciju De facto, Zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde saistībā ar ielu atjaunošanas projektu septembra vidū ierosinājusi kriminālprocesu “par iespējamām krāpnieciskām darbībām” no pašvaldības puses. Policija apstiprināja faktu, sakot, ka atturēsies no plašākiem komentāriem, jo izmeklēšana joprojām turpinās.
Lietu policijai nodevusi Eiropas Prokuratūra jeb EPPO, liecina LTV rīcībā esošā informācija. Atbildot uz Ma iesniegumu, EPPO secināja, ka galvenās iespējamās krāpnieciskās darbības, kas ļāva Lefāni pašvaldībai pretendēt uz publisko finansējumu saskaņā ar projektu, notika pirms EPPO izveides regulas stāšanās spēkā 2017. gada novembrī. Tā rezultātā Eiropas prokurori paši nav tiesīgi izmeklēt lietu, tāpēc materiāli policijai nosūtīti šovasar.
Līvānu novada domes administrācija interviju par ielas projektu nesniedza. Domes vadītājs Līvānu mērs Andris Vavods ir “slimības lapā”, savukārt viņa vietniece Genta Krokļi atrodas komandējumā Rīgā, taču telefoniski sacīja, ka nekādu oficiālu informāciju no valsts policijas par jauno nav saņēmis. Līvānu pilsētas domes lieta. Taču septembra beigās Līvānu domes sēdē par kārtējās īres tiesību izsoles rīkošanu Kaiju ielā oponents Valdis Lapinskis (Latvijas Rajonu apvienība) paziņoja par policijas vēstuli par uzsākto kriminālprocesu.
Eiropas finansējuma projektu ieviešanu uzrauga un uzrauga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas apliecina, ka šobrīd ir liela pašvaldību interese par to, kā pareizi īstenot uzņēmējdarbības atbalstu caur infrastruktūras projektiem.
“Tas ir jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Jo, ja tas, piemēram, ir nelikumīgs valsts atbalsts, mēs naudu atgūsim ar procentiem no pašvaldības. Savukārt, ja tas ir tikai nelikumīgs atbalsts.” “Veiksmīgs projekts, tad, protams, izvērtēsim situāciju, un pašvaldībai par šo projektu būs jāmaksā visa summa. Bet, ja būs pazīmes, ka tā bija kaut kāda apzināta rīcība ar vēlmi projektu reāli neīstenot bet, lai iegūtu naudu,” sacīja CFLA pārstāve Gundja Šulka. “Nu, tas noteikti ir jautājums, kas tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāuzrauga — mēs vienkārši nevarējām to izdomāt.”
EPPO prokurors Gatis Doniks arī aicināja pašvaldības būt racionālām, piesakoties projektiem, piemēram, kritiski izvērtēt formālas procentu garantijas no uzņēmumiem, kuri nepārprotami nespēs investēt nepieciešamās summas vai radīt darba vietas.
Doenix norādīja arī uz citu problēmu: “Arī mēs redzam un jūtam šo pieeju – rotaļīgu attieksmi nopietnu ekonomisku projektu attīstīšanā, nopietnu projektu izstrādē, kas mūsu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā varētu skart pašu valsts drošību. [..] Ja potenciālais investors ir zināms, viņam jābūt juridiski saistītam un jāinformē visas regulējošās iestādes. Ja tas nav izdarīts, darbība ir nelikumīga.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
