Neatbilstību iemesls ir atšķirīgais PVN ietekmes novērtējums. Dati, uz kuriem katra partija pamato savu nostāju, atšķiras. Tas arī nozīmē, ka lēmumi par nākamgad plānotajām likmju izmaiņām tiek pieņemti bez galīgas vienošanās – ir vai nav ieguvums no pašreizējās 5% likmes.
Samazināta PVN likme Pilotprojekta laikā 2018. gadā svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem 5% PVN tika piemērots 21% vietā. PVN samazinājums bija paredzēts trīs gadus. 2020. gadā Zemkopības ministrija secināja, ka standarti ir veiksmīgi izpildīti, savukārt… Finanšu ministrija uzskatīja Pilotprojekts nebija veiksmīgs. Tomēr valdība Piekrītu Samazinātās PVN likmes pagarināšana līdz 2023. gada beigām.
Nozare ir pārliecināta, ka ieguvums bija. Elisa Elsija Malcinese, kurai kopā ar ģimeni pieder Misiņa ferma, ir arī viena no tām, kas kopā ar citiem nozares pārstāvjiem centusies saglabāt 5% likmi. Saimniecībā aptuveni 60 hektāru platībā audzē aptuveni 15 dažādu veidu dārzeņus.
“Pirmais šoks nozarei bija tas, ka toreizējais zemkopības ministrs Armands Krauze izplatīja publisku paziņojumu, ka 21% likme atgriezīsies no 1.janvāra. Nozarei tas bija liels šoks, jo Zemkopības ministrija vienmēr to atbalstīja. 5% likme… Rezultātā nozare satraucās Lai gan mums nebija nozares ministra atbalsta, tad mēs sākām šo aktīvo diskusiju publiskajā telpā, ar politiķiem un ar ministriju.
Rezultātā valdības ministri vienojās un koalīcijas deputāti Saimā atbalstīja augstāku, bet samazinātu PVN likmi 12% apmērā. Turklāt finanšu ministrs Arvelis Ašeradiens deva mājienu, ka jaunais piedāvājums ir īslaicīgs, kamēr viņš izdomāja ko citu.
Pēc Ašeradena teiktā, mērķis ir atbalstīt zemniekus Latvijā, taču šobrīd no zemākā PVN gūst labumu arī importētāji. Tas savukārt rada valsts budžeta deficītu, un 12% samazinājums nozīmē arī samazinājumu par 16 miljoniem.
Mēs šajā gadījumā gaidījām subsīdijas. Neizdevās vienoties ar uzņēmumiem. Tad mēs pārgājām uz otru scenāriju, proti, tagad ir samazināta likme 12 % apmērā. Un izvērtēsim šo te situāciju, kā vispār var attīstīt nozari? “Daudzas valstis ar to nodarbojas – koncentrējoties uz eksportu, un mēs esam gatavi pie tā strādāt, lai Latvijas uzņēmumi būtu tie, kas iekarotu citus un Latvijas tirgu un attīstītos,” sacīja Ašeradenis.
“Pirmkārt, tas noteikti nav kompromiss,” saka Malcinisi. “Kompromiss tiek panākts, abām pusēm vienojoties, bet dārzeņu un ogu nozare netika aicināta runāt par šo jautājumu. Šie 12% – mēs par tiem uzzinājām no preses. Tāpēc es to neuzskatu par kompromisu.”
Lauksaimnieki brīdina, ka, pat ja tas nebūs pilns 21%, nodokļa palielināšana līdz 12% nozīmēs arī dārzeņu un augļu cenu pieaugumu veikalos.
De facto Aprēķini liecina, ka, bāzes cenai nemainoties, kilograms kartupeļu ar vidējo cenu 68 centi oktobrī maksās 73 centus ar 12% PVN, savukārt kilograms tomātu maksās 2,55 eiro 2,39 eiro vietā.
Lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas norāda, ka dārgāka ražošana varētu nozīmēt gan patēriņa apjomu kritumu, gan ēnu ekonomikas pieaugumu, jo nodoklis palielina interesi pārdot preces bez tā. Tas savukārt kropļo konkurenci.
“Mēs cīnāmies, pirmkārt, par sabiedrības interesēm, otrkārt, protams, par savām interesēm,” sacīja Zemnieku biedrības “Saima” valdes loceklis Mārtiņš Troncs. “Jo, atgriežoties pie 12% un vēlāk 21%, valdība apzināti virza uz valsts interesēm. sektoru atgriezties ēnu ekonomikā.
Lauksaimnieki norāda uz Zemkopības ministrijas datiem, kas liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā ēnu ekonomika nozarē ir samazinājusies. Tā intervijā raidījumam “De facto” apliecināja ministrija.
“Mēs salīdzinājām 2022.gadu ar 2017.gadu. Secinājām, ka ir krasi samazinājies, piemēram, Pārtikas un veterinārās iestādes konstatēto negodīgo darījumu skaits. Samazinājums bija 30%,” sacīja Pārtikas departamenta direktora vietniece Pirota Injiavichot. Lauku attīstība un atbalsts Zemkopības ministrijā.
Šie secinājumi un citi secinājumi par 5% PVN likmes ieguvumu savukārt Finanšu ministriju neiepriecina.
“Neviens nav īpaši pētījis ēnu ekonomiku šajā ļoti mazajā apakšnozarē,” atzīmēja ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šusens. Zemkopības ministrija atsaucās uz PVD testu. Nu, tas ir vienīgais mērīšanas punkts. Tajā pašā laikā, pēc novērtējuma “Valsts ieņēmumu departaments, nozare nav īpaši uzlabojusies. Protams, nevar teikt, ka nozare ir pasliktinājusies vai parādījušies kādi jauni riski. Bet teikt, ka lieta ir kļuvusi daudz mazāk bīstama, tu arī to nevari teikt.”
Tomēr visredzamākais piemērs tam, kā jebkura puse var izmantot dažādus datus, ir nodokļu likmes. Zemkopības ministrija aplēsusi, ka pieaug citi 5% nodokļu maksātāju maksātie nodokļi, 2022. gadā sasniedzot 35,76 miljonus eiro. Tikmēr Finanšu ministrija norāda, ka kopējās nodokļu iemaksas samazinās. Tas saruka līdz 0,3 miljoniem eiro 2022. gadā.
Uz šiem Finanšu ministrijas datiem saimniecības īpašnieks raugās ar aizdomām. “Es aprēķināju situāciju mūsu saimniecībā, un pēc Finanšu ministrijas datiem Latvijā ir tikai aptuveni desmit šāda veida saimniecības. Tātad skaidri redzams, ka kaut kas nav kārtībā, kāds kļūdās ar skaitļiem vai ir lietas. kas ir nepareizi aprēķināti.” “Tātad man ir liela neizpratne un es nezinu, vai varu uzticēties Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem,” sacīja Malcinisi.
To, ka ir problēmas ar datu saskaņošanu, pagājušajā nedēļā Ministru kabineta sēdē minēja arī Ministru prezidents Ivica Celiņa. Viņa ar dalībniekiem bija tikusies pirms nedēļas un valdības sēdē sacīja:
“Sarunas ar nozari bija ļoti grūti, jo tās bija patiešām agresīvas. Taču sapratne var veidoties tikai tad, ja tiek ņemts vērā piedāvājums, ko es izteicu gan nozarei, gan Zemkopības ministrijai un Finanšu ministrijai piedalīties. un dati tiek apkopoti.
Finanšu ministrija savus skaitļus aizstāv, bet izrāda gatavību tos interpretēt. Decembrī tika solīta tikšanās ar nozares pārstāvjiem.
Ņemot vērā, ka 5% likmes periods šajā nozarē jau no sākuma ir bijis eksperimentāls, paredzams, ka rezultātus izvērtēs arī valdība. Tur jau pirms budžeta pētīšanas vajadzēja vienoties par skaitļu interpretāciju, taču tā nenotika. Saistīts ziņojums faktiski tika sagatavots pirms vairākiem mēnešiem, taču tas nekad nenonāca pie Ministru kabineta galda oficiālai pārbaudei.
