Krievijas spēki februārī arestēja Čeļabinskas rūpnīcas īpašnieku Juriju Antipovu. Pret viņu tika ierosināta krāpšanas lieta. Trīs viņam piederošās rūpnīcas Čeļabinskā tika nacionalizētas.
Latvijas ostās strādājošo uzņēmumu pārstāvis apliecina, ka netiešā sadarbība ar Čeļabinskas elektroindustriālo rūpnīcu ir faktiski beigusies.
“Kad mēs runājām ar konkrētajām stacijām, kas sūtīja šos sūtījumus šim konkrētajam adresātam, viņi praktiski apstiprināja, ka šis darbs ir pabeigts. Manuprāt, pēdējie vilcieni atiet vai ir aizgājuši, un ir saprotams, ka šobrīd neviena banka neiekrauj. un izkraušana Latvijā: “Esiet gatavi tikt galā ar Krievijas valdību.”
Lielākais mangāna rūdas ražotājs, kura ražošana caur Latviju devās uz Krieviju, ir UMK, daļēji pieder Krievijas oligarham Viktoram Vekselbergam. Tās galvenā mītne atrodas Kalahari Dienvidāfrikā, kur tiek iegūti 80% no pasaules mangāna rūdas.
Pēc abu domām Dienvidāfrika un starptautiskajiem medijiem, Vekselberga partneri šajā darbā ir cieši saistīti ar Dienvidāfrikas valdošo partiju. Vekselbergs ir ASV, Lielbritānijas un dažu citu valstu sankciju sarakstos, bet ne Eiropas Savienības. Viņam nav vairākuma UMK, bet gan 49%, kas ļauj uzņēmumam izvairīties no ASV sankcijām.
“Attiecībā uz Vekselberga kungu vai citiem es jums nepateikšu, cik procenti un no kurām raktuvēm, jo Dienvidāfrikā ir daudz dažādu raktuvju. […] “Cik man zināms, nekādu problēmu ar muitu nav bijušas, un pret šo plūsmu nav bijis arī iebildumu,” sacīja garkrasta pārstāvis Casalis, runājot par mangāna rūdas sūtījumiem no Vekselbergas raktuvēm.
Mangāna rūda pirms Krievijas vērienīgā iebrukuma Ukrainā tika transportēta arī pa dzelzceļu uz Krieviju caur Rīgas un Ventspils ostām. Taču 2022. gadā apjomi pieauga, pārsniedzot vienu miljonu tonnu. Pagājušajā gadā tas pieauga līdz gandrīz 1,5 miljoniem tonnu.
Pēc de facto no ostām, datu bāzēm un daudziem nozares avotiem apkopotās informācijas, mangāna rūdas vadošā kuģošanas osta pēdējos gados ir bijusi Ventspils tirdzniecības osta. To kontrolē šveicietis Rūdolfs Meroni. Viņš vada daļu uzņēmuma kā Aivara Lemberga krimināllietā arestēto aktīvu glabātājs. Mangāna rūda tika transportēta arī caur Rīgas ogļu termināli, no kura puse pastarpināti pieder bijušā premjerministra Andersa Šīles un Saimas deputāta Eināra Šlesera ģimenēm.
Mangāna rūdas transportēšanā uz Krieviju bija iesaistītas arī BLC, Alfa Shipping Company, SRR Logistics un LDz Loģistika. Šiem uzņēmumiem nav savu termināļu, tāpēc izmantoju “Stena Line Ports Ventspils”, “Eurohome Latvija”, “KS Terminal” un “Rīgas Centrālais termināls”.
Neviena no iesaistītajām ostas kompānijām uz interviju neatbildēja. Stena Line Ports Ventspils rakstiski atbildēja, ka respektē noteiktās sankcijas un izskatīs izmaiņas, ja tādas būs. “KS Terminal” arī rakstiskā atbildē norādījis, ka ievēro sankcijas, sniedz pakalpojumus loģistikas uzņēmumam un tam nav līgumu ar uzņēmumiem Krievijā. Ar līdzīgu paziņojumu marta vidū nāca klajā arī Rīgas ogļu rūpnīca.
Arī Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums LDz Cargo pārvadāja mangāna rūdas kravas, tiesa, krietni mazāk nekā pērn. De Facto apkopotā informācija liecina, ka kā mangāna ekspeditors jeb nosūtītājs Latvijā darbojies cits Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmums LDz Loģistika. Dzelzceļa uzņēmums apstiprina, ka nevienam no tās meitasuzņēmumiem nebija līgumu ar Čeļabinskas rūpnīcu.
“Tik specifisku informāciju dzirdu pirmo reizi [about LDz Logistika]. Līdz šim manā rīcībā bija informācija, ka LDz Cargo ir viens no pārvadājumu uzņēmumiem, kura īpatsvars ir 5-6% no kopējiem pārvadājumiem. Es noteikti pārbaudīšu šo informāciju, lai iegūtu tuvāku ierakstu. Bet šeit, protams, Valsts departamenta vadībā un stratēģisko preču kontroles procesa ietvaros ir jānosaka, vai šie sūtījumi ir divējāda lietojuma, vai arī tie varētu nonākt islāma rīcībā. Valsts. Satiksmes ministrs Kaspars Breškens (Progresīvie) sacīja, ka Krievijas militārā rūpniecība.
Aplēses par mangāna rūdas aizlieguma ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir aptuvenas. Ekonomikas ministrs Viktors Valēns (Zaļo un zemnieku savienība) ziņoja par vairāku miljonu zaudējumiem ostu nodevās un vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumus dzelzceļam.
Ietekmi no 20 līdz 25 eiro par tonnu aprēķina ostas uzņēmumi, kas nepiekrīt mangāna rūdas pakļaušanai sankcijām.
Ik pa laikam tika apspriesta ideja pilnībā apturēt preču plūsmu uz Krieviju, pat uzsākt valsts dzelzceļu Latvijā. Finanšu ministrs Arvilis Ašeradenis sacīja, ka Igaunijā, kur tika sperts līdzīgs solis, dzelzceļu draud bankrots un ietekme uz budžetu būs jūtama arī Latvijā. “Teiksim tā – ja vienā mirklī to apturēsim, zaudējumi būs ļoti lieli. Ja dosim laiku pārbūvei, tie būs salīdzinoši mazāki. (…) Es domāju, ka dzelzceļš prasīs vismaz 100 eiro. miljonus gadā atbalstam.” “, lēš finanšu ministrs.
Mangāna rūdas transportēšanas uzņēmumi kā argumentu sev par labu izmanto ierobežotos budžetus, norādot, ka valsts nevar atļauties nacionālās sankcijas.
Latvijas Dzielsis piektdien izplatīja paziņojumu, kurā aicina koncerna uzņēmumus neuzņemties jaunas saistības ES sankciju sarakstos potenciāli iekļauto preču grupu pārvadāšanai cauri Latvijas teritorijai.
