LMT izstājas no Latvijas Aizsardzības industriju savienības / Raksts

De Facto vēsta, ka pērn asociācija biedru vidū uzņēma uzņēmumu, kas uz Krieviju eksportē arvien trešdaļu produkcijas. Bija arī aizdomas, ka biedrība mākslīgi palielinājusi savu biedru skaitu, uzņemot uzņēmumus, kuru darbība nav saistīta ar aizsardzības nozari. LDAIF savulaik tika izveidots tieši šim mērķim – attīstīt aizsardzības nozarei paredzētu preču ražošanu Latvijā.

LAAIF sadarbības līgumu ar Aizsardzības ministriju parakstīja neilgi pēc tās dibināšanas, pirms 11 gadiem. Biedrība ir attīstījusies kā starpnieks starp biznesa sektoru un ministriju, organizējot izstādes un piedaloties Latvijas uzņēmumiem starptautiskos projektos.

LAAIF pērn vasaras vidū saņēma arī 106 737 eiro no valsts budžeta līdzekļiem, lai veicinātu Latvijas valsts aizsardzības nozares un pētniecības institūciju iekļaušanos NATO un ES militāro spēju attīstībā.

“Pēdējos gados ir mākslīgi palielināts savienības biedru skaits, tostarp biedri, kuri, mūsuprāt, ir pilnīgi nepiemēroti šai nozarei. Un kuri joprojām turpina sadarboties ar Krieviju un rada gan konfidencialitātes, gan reputācijas riskus.” Mēs kā aizsardzības nozares dalībnieks,” saka Ingmārs Bojs, LMT viceprezidents.

LDAIF biedru vidū bija portatīvo tualešu nodrošinātājs, fitnesa aprīkojuma piegādātājs, katlu ražotājs un citi. Pagājušā gada augusta beigās konsorcija sastāvā tika uzņemts elastīgo tekstilizstrādājumu un medicīnas preču ražotājs Tonus Elast, kas arī saskatīja potenciālu divējāda lietojuma preču izstrādei. Pats uzņēmums toreiz atzina, ka trešdaļu saražotās produkcijas eksportējis uz Krieviju. Uzņēmums parādās arī Ekonomikas ministrijas publicētajā sarakstā par uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju 2023. gada decembrī.

“Ja mēs runājam tieši par Tonus Rlast, kuram šobrīd ir vēl daži darījumi Krievijā, tad šis jautājums tika plaši apspriests arī mūsu valdē. Un bija vadības apņemšanās pēc iespējas ātrāk pamest šo tirgu. Ja uzņēmums bija jāpamet šis tirgus, cik drīz vien iespējams,” sacīja Elena. Ērgls-Lomeli, LDAIF direktoru padomes priekšsēdētājs: “Ja uzņēmums neievēros šo apņemšanos, mūsu Ētikas komiteja, protams, izskatīs arī šo jautājumu un uzņēmumu. tiks izslēgts no dalības.”

Tonuss Elasts uz De Facto jautājumiem neatbildēja.

Aizsardzības ministrija savu sadarbību ar LAAIF negrasās pārskatīt. Taču pie sarunu galda nonācis vēl viens partneris no nevalstiskā sektora – Latvijas Rūpniecības attīstības savienība, kas dibināta janvāra vidū un kas apvieno Latvijas lielākās apstrādes rūpniecības nozares, izņemot pārtiku. LIAK dibinātāju vidū ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Latvijas IKT asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija un Latvijas Kokrūpniecības asociācija. Direktoru padomē ir Normunds Burgess, Joris Binde, Ivars Eness, Kristaps Klauss un Vitālis Skrīvelis. Viens no trim dibināšanas dokumentā minētajiem mērķiem ir aizsardzības nozares attīstība.

“Galvenais ir tas, kā mēs esam definējuši militārās industriālās ekosistēmas attīstību un partnerus, kas ar mums sadarbojas un runā un ar kuriem mēs varam runāt, un tāpēc mums tas nav liegts,” sacīja Ates Švinka, biedrs. Parlaments un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs (progresīvie). [talking] Vienā gadījumā ar LDAIF, otrā ar LIAK un biedrībām, un varam runāt arī ar LTRK [Latvian Chamber of Commerce and Industry] vai LDDK [Latvian Employers’ Confederation]”.

Ekonomikas ministrs Viktors Valinis norāda, ka viņi sadarbojas ar abām NVO, jo katrai ir savas stiprās puses.

Piecos gados no 2018. līdz 2022. gadam Aizsardzības ministrija piešķīrusi 1 89 464 eiro dotācijas 32 dažādiem projektiem, kam pielīdzināts aptuveni tikpat liels uzņēmumu finansējums. Jaunajā kārtā tā plāno sadalīt 600 tūkstošus eiro, jo tika saņemti 36 projektu pieteikumi. Papildus 15 citiem projektiem, kurus atbalsta Eiropas Drošības fonds ar finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā.

Pastāstiet mums par kļūdu