Lietuva ir kļuvusi par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti
Preses relīze no: Eiropas Kosmosa aģentūra
Publicēšanas datums: piektdiena, 2021. gada 30. aprīlis
Lietuva 2021. gada 28. aprīlī parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru.
Šis partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kosmosa aģentūru un Lietuvas Republikas valdību ir balstīts uz veiksmīgiem rezultātiem, kas sasniegti iepriekšējās sadarbības ietvaros, un tas stāsies spēkā septiņus gadus. Tas sastāv no 18 pantiem un diviem pielikumiem, un tas koordinē Lietuvas attiecību stiprināšanu ar Eiropas Kosmosa aģentūru.
Ekonomikas un inovāciju ministre Ošrina Armonītes kundze 28. aprīlī Viļņā parakstīja Lietuvas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociācijas līgumu. Dalība filiālē stājas spēkā pēc paziņojuma par attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.
Pēc Padomes vienbalsīgas apstiprināšanas Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Džozefs Ašbahers 2021. gada 18. martā Eiropas Kosmosa aģentūras galvenajā mītnē, klātesot Lietuvas vēstniekam Francijā, parakstīja Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors.
“Lietuvas pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai kā asociētajai dalībvalstij ļaus Lietuvai īstenot stingro apņemšanos virzīt inovācijas, attīstīt tehnoloģijas un veicināt pētniecību. Lietuvas zinātniekiem un uzņēmējiem tiks dotas daudzas iespējas īstenot kopīgus kosmosa projektus ar lielākajiem Eiropas tehnoloģijas, “tajā laikā tajā laikā sacīja Viņa ekselence Nerijus Aleksiejunas. Tajā viņa sniedz savas zinātniskās zināšanas aģentūras darbībā.”
Gandrīz desmit gadus Eiropas Kosmosa aģentūra un Lietuva ir iesaistījušās dažādos sadarbības veidos, vispirms saskaņā ar vispārēju sadarbības līgumu, pēc tam sekojot Eiropas sadarbības valsts līgumam (ECS). Pēdējais stājās spēkā 2015. gada 28. septembrī, parakstot PECS hartu, un nesen tika pagarināts uz 12 mēnešiem – līdz 2021. gada 27. septembrim.
Galvenais mērķis, izmantojot pastiprinātu un abpusēji izdevīgu sadarbību, bija nodrošināt Lietuvas veiksmīgu integrāciju Eiropas Kosmosa aģentūras ietvaros, turpināt attīstīt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas rūpnieciskās iespējas un integrēt tās kosmosa piegādes ķēdē, galu galā nodrošinot taisnīga integrācija. Ģeogrāfiskā atgriešanās valstī. Līdz šim par PECS projektiem izglītības, vispārējo tehnoloģiju, zemes novērošanas, zinātnes un komunikācijas, cilvēku izpētes un robotikas jomā ir noslēgti 35 līgumi. Pēc sestā papildu PECS atsaukšanas tiks izstrādāti seši jauni projekti.
Veiksmīgie rezultāti, kas tika sasniegti iepriekšējās sadarbības ietvaros, tika kopīgi pārskatīti sanāksmē ar ministra vietnieci Gekaterinu Rogaka, Viļņā, 2020. gada 24. janvārī. Kosmosa potenciāla priekšizpēti Lietuvā veica arī konsultāciju firma Visionary Analytics. Pēc tam bijušais ministrs Žygimantas Vaičiūnas pieprasīja piešķirt Lietuvai asociētās dalībvalsts statusu, un šo lūgumu vienprātīgi atbalstīja EKA dalībvalstis.
Asociācijas līgums ļaus lietuviešiem tieši piedalīties EKA izvēles programmās, ar vienprātīgu attiecīgo iesaistīto valstu piekrišanu. Lietuvas delegātiem un padomdevējiem ir tiesības apmeklēt Eiropas Kosmosa aģentūras padomes un ar to saistīto struktūru sanāksmes un balsot par jautājumiem, kas saistīti ar darbībām un programmām, kurās piedalās Lietuva. Lietuvas delegāciju Eiropas Kosmosa aģentūrā vada Advīnas Griksas kungs no ministrijas Inovāciju politikas departamenta. Lietuvas ambīcijas kosmosā noveda arī pie tā, ka Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūras (MITA) ietvaros 2019. gada 4. jūlijā tika izveidots Lietuvas Kosmosa birojs, kuru vada Miss Igloo Elena Sataito.
Starp 2019. gada novembrī Seviļā apstiprinātajām programmām kā vispiemērotākās Lietuvas iespējām tika atzīta Vispārējā atbalsta tehnoloģiju programma (GSTP), Future EO un ARTES 4.0 Scylight (SeCure un Laser Communication Technology). Ministra vietnieks Gintaras Velda, kurš bija atbildīgs par inovācijas politiku, rūpniecību un tirdzniecību, atzinīgi novērtēja sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru un aicināja esošajās vērtību ķēdēs iekļaut “jaunus dalībniekus, īpaši jaunizveidotus uzņēmumus un MVU”.
Tagad ir paredzēts biznesa inkubatoru centra izveide, lai ar kosmosu saistītas biznesa idejas pārveidotu par starta uzņēmumiem. Turklāt veicināšanas shēmas, kas ir pieprasījuma iesniedzējas puses darbības, mērķis ir tālāk attīstīt to rūpniecisko bāzi ar EKA ekspertu atbalstu. Šī tehniskā palīdzība un pieredze ir izrādījusies noderīga spēju veidošanas procesā kopš pirmā sadarbības līguma noslēgšanas 2010. gada 7. oktobrī.
Galvenās Lietuvā esošās kompetences var apkopot šādi: nanosatelīti, vilces sistēmas komponenti, infrasarkanās bāzes tehnoloģijas, Zemes novērošanas lietojumi, optoelektronika (it īpaši lāzeru un fotonikas tehnoloģijas), dzīvības zinātnes, fizikas zinātnes, radiofrekvenču sistēmas.
Lietuva ir guvusi labumu no lielā mantojuma kosmosa izpētē un attīstībā. Ceturtā vecākā observatorija Eiropā, Viļņas Universitātes Astronomijas observatorija, tika izveidota 1753. gadā. Lietuvas zinātnieki un inženieri piedalījās padomju gaisa telpas aktivitātēs, izstrādājot sistēmas un elementus Marsa programmai, kosmosa kuģim Buran un kosmosa kuģim Lunokhod. kā arī veikt augu izpēti satelītos.Bion-10, Bion-11, kā arī Kosmosa stacijas Salyut un Mir.
Deviņdesmitajos gados iegūtā pieredze tika izmantota NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Īpaši Lietuvas astronomi piedalījās Hipparcos, SOHO un Gaia, sniedzot optisko sistēmu, svešzemju zvaigžņu un starpzvaigžņu izmiršanas analīzi.
Lietuvas kosmosa nozares konsolidācija sākās 2007. gadā, kad tika nodibināta Nacionālā kosmosa tehnoloģiju platforma, un 2009. gadā sekoja Lietuvas Kosmosa asociācijas (LSA) izveidošana.
Pirmie pašmāju lietuviešu nanopaliktīņi (LituanicaSAT-1 un LitSat-1) tika palaisti 2014. gada janvārī Starptautiskajā kosmosa stacijā, un pēc tam februārī tos izvietoja JAXA Koichi Wakata astronauts. Viņi 2014. gada septembrī pirms atkārtotas iekļūšanas Zemes atmosfērā izmēģināja jaunās tehnoloģijas. Indijas raķete PSLV-XL 2017. gada 23. jūnijā palaida trešo Lietuvas pavadoni (LituanicaSAT-2).
Kosmosa nozares pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju programmas 2016. – 20. Gadam un tās rīcības plāna mērķis ir attīstīt konkurētspējīgu Lietuvas kosmosa nozari. Lietuvas Pētniecības padome ir formulējusi, finansējusi un koordinējusi Nacionālo zinātnes programmu “Ceļā uz nākotnes tehnoloģijām” (2015-2020) kosmosa pamatpētījumiem un lietišķajiem mērķiem, lai sagatavotu Lietuvu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā.
Tādas struktūras kā Baltijas augsto tehnoloģiju institūts, Geomatrix, NanoAvionika, Si Femto, Lidaris un citas ir parādījušas spējas īpašās jomās, kas interesē ESA. Tā kā klimata pārmaiņas un ledus monitorings reģionā rada nopietnas bažas, Eiropas Kosmosa aģentūras paspārnē izstrādātā Baltijas iniciatīva paredz uzlabot sinerģiju starp reģionālajiem partneriem kosmosa sistēmu izstrādē un īpašā izmantošanā.
Eiropas Kosmosa aģentūra tagad ir nodibinājusi oficiālas attiecības ar visām valstīm, kas pievienojušās Eiropas Savienībai kopš 2004. gada, un tādējādi tā ir saistīta ar vispārējās Eiropas kosmosa politikas noteikšanu un pilnīgu tiesību un pienākumu kopīgu izmantošanu Eiropas Savienības programmās Copernicus un Galileo.
Lietuva pievienojās Ungārijai, Čehijai, Rumānijai, Polijai, Igaunijai, Slovēnijai un Latvijai, pievienojoties ECS statusam, kas ir sadarbības pamats, kas datēts ar 2001. gadu. Piecas labākās kļuva par dalībvalstīm laikā no 2008. līdz 2015. gadam, savukārt Slovēnija un Latvija kļuva par asociētajām valstīm locekļi attiecīgi 2016. un 2020. gadā. ECS sekoja Slovākija, Bulgārija, Kipra un Lietuva, savukārt Malta un Horvātija 2012. un 2018. gadā noslēdza vispārīgus sadarbības nolīgumus.
Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Žozefs Ašbahers paziņoja, ka ļoti gaida Asociācijas līguma konkrētu īstenošanu, pastāvīgi paplašinot Lietuvu, lai piedalītos Eiropas Kosmosa aģentūras programmās un aktivitātēs.
// Beigas //
Vairāk biļetenu, statusa ziņojumu vai populārāko stāstu.
Lūdzu, sekojiet SpaceRef Twitter Un tāpat kā mēs Sociālo tīklu vietne Facebook.
