Tikai astoņas no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) 30 dalībvalstīm ir izpildījušas alianses militāro izdevumu vadlīnijas, un ASV joprojām ir pārliecinoši lielākā aizsardzības pakta tērētāja, liecina organizācijas ikgadējais ziņojums.
Jaunie skaitļi ceturtdien publicēti NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga ziņojumā Ikgadējā atskaite 2021. gadam. Lai gan skaitļi liecina, ka vairāk aukstā kara laikmeta militārās alianses dalībvalstu pilda savas izdevumu saistības, tie apstiprina dažu republikāņu un citu sūdzību, ka dalībvalstis nemaksā savu taisnīgo daļu.
NATO dalībvalstis 2006. gadā piekrita tērēt Vismaz 2 procenti no aizsardzības IKP, lai nodrošinātu alianses gatavību, nodrošinot abpusēju atbildi, ja dalībvalsts nonāk uzbrukumā. Dalībvalstis 2014. gadā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas parakstīja solījumu, aicinot līdz 2024. gadam izpildīt 2 procentu IKP izdevumu vadlīnijas.
“Drošības apdraudējumi un izaicinājumi, kas lika pieņemt Aizsardzības investīciju ķīlu 2014.gadā, nav atkāpušies,” teikts ziņojumā. “Tie vairojās un pastiprinājās.”
Didjē Lorass / Getty Images
Saskaņā ar ziņojumu pēdējo septiņu gadu laikā Eiropas koalīcijas dalībvalstis un Kanāda ir palielinājušas savus izdevumus par 3,1 procentu, pievienojot 270 miljardus dolāru.
Stoltenbergs paziņojumā norādīja, ka palielinātie izdevumi ir pozitīva zīme. Pagājušajā nedēļā NATO samitā, lai apspriestu Krievijas iebrukumu Ukrainā, viņš sacīja, ka dalībvalstis ir apņēmušās darīt vairāk. “Sabiedrotie vienojās, ka mums ir jādubulto savi centieni, lai vairāk un ātrāk ieguldītu mūsu aizsardzībā.”
Tomēr ziņojums liecina, ka ASV joprojām veido nedaudz vairāk par pusi no alianses IKP izdevumiem un 69 procentus no kopējiem aizsardzības izdevumiem 2021. gadā. Ziņojumā lēsts, ka kopējie NATO militārie izdevumi 2021. gadā ir gandrīz 1 triljons ASV dolāru.
Citas valstis, kas sasniegušas 2 procentu slieksni, ir Apvienotā Karaliste, Grieķija, Horvātija, Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva.
Vācija aizsardzībai iztērēja 1,49% no sava IKP, kas ir desmitā vieta, kas tērē mazāko naudu, neskatoties uz to, ka tai ir lielākā ekonomika Eiropā.
Vācijas nevēlēšanās palielināt aizsardzības izdevumus bija bijušā prezidenta Donalda Trampa sūdzība, kurš deva pretrunīgus signālus par NATO un vienubrīd nosauca aliansi par “novecojušu”.
Republikāņu senators Džošs Holijs atdzīvināja sūdzību e-pasts Valsts sekretāram Entonijam Blinkenam pirms Krievijas iebrukuma viņš rakstīja, ka bažas par “NATO paplašināšanos varētu mazināties, ja mūsu Eiropas sabiedrotie uzņemsies savu daļu no mūsu kolektīvās aizsardzības sloga”.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Vācijas kanclers Olafs Šulcs sacīja, ka ir skaidrs, ka valstij ir jāpalielina aizsardzības izdevumi.
Kanāda ieņēma 25. vietu militāro izdevumu ziņā ar 1,36 procentiem no IKP. plkst atļauja “NATO aplēses kopš 2021. gada jūnija ir mainījušās IKP prognozēm Covid-19 pandēmijas ekonomiskās ietekmes un pašreizējās ekonomikas atveseļošanās dēļ,” CBC sacīja Kanādas Nacionālās aizsardzības ministrija.
Stoltenbergs sacīja intervijā CBC varas politika Kanādas premjerministrs Džastins Trudo viņam apliecināja, ka viņa valsts “apsvērs turpmāku būtisku aizsardzības izdevumu palielināšanu”.
2014. gada solījums arī aicināja sabiedrotos tērēt vismaz 20 procentus no ikgadējiem aizsardzības izdevumiem jauna aprīkojuma iegādei. Sabiedrotajiem šī mērķa sasniegšanā veicās labāk, jo 21 dalībnieks sasniedza 20 procentu mērķi.
NATO uzmanības centrā nonāca šī gada sākumā, Krievijai izvietojot savus spēkus pie savām robežām, gatavojoties iebrukumam Ukrainā, kas nav alianses dalībvalsts. Pieaugošās spriedzes apstākļos prezidents Džo Baidens vērsa ASV spēkus uz NATO Austrumeiropas dalībvalstīm, lai mobilizētu atbalstu aliansei.
Ziņojumam pievienotajā paziņojumā Stoltenbergs norādīja, ka NATO atbalsts apmācību un aprīkojuma veidā Ukrainai padara valsts militāros spēkus labāk sagatavotus Krievijas agresijai.
NEWSVĒKA Es sazinājos ar Valsts departamentu, lai saņemtu komentāru.
