Krievijas spēki nodevuši kontroli pār Černobiļas atomelektrostaciju ukraiņiem un pametuši stipri piesārņoto vietu agrā piektdienas sākumā, vairāk nekā mēnesi pēc pārņemšanas savā kontrolē, kamēr galvaspilsētas pievārtē plosījās kaujas. sacīja varas iestādes. Kijeva un citas frontes.
Ukrainas valsts elektroenerģijas uzņēmums Energoatom paziņoja, ka atkāpšanās no Černobiļas notikusi pēc tam, kad karavīri saņēmuši “lielas devas” radiācijas, rakjot tranšejas mežā aizlieguma zonā ap slēgto rūpnīcu. Bet neatkarīga apstiprinājuma tam nebija.
Izstāšanās notika laikā, kad arvien vairāk liecina, ka Kremlis runas par deeskalāciju Ukrainā izmanto kā aizsegu, pārgrupējot, papildinot un pārdislocējot savus spēkus, lai sāktu eskalējošu ofensīvu valsts austrumu daļā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka Krievijas atkāpšanās no valsts ziemeļiem un centra ir tikai militāra taktika un ka spēki pulcējas, lai sāktu jaunus spēcīgus uzbrukumus dienvidaustrumos.
“Mēs zinām viņu nodomus,” savā ikvakara video uzrunā tautai sacīja Zelenskis. “Mēs zinām, ka viņi attālinās no tām jomām, kurās mēs viņus trāpījām, lai koncentrētos uz citām ļoti svarīgām jomām, kurās mums varētu būt grūti.”
“Būs kaujas,” viņš piebilda.
Tikmēr 45 autobusu karavāna devās uz Mariupoli, cenšoties evakuēt cilvēkus no aplenktās piekrastes pilsētas pēc tam, kad Krievijas armija piekrita ierobežotam pamieram šajā rajonā. Bet Krievijas spēki bloķēja autobusus, un tikai 631 cilvēks varēja izkļūt no pilsētas ar privātajām automašīnām, ziņo Ukrainas valdība.
Premjerministres vietniece Irina Verešuka ceturtdienas vakarā paziņoja, ka ar 12 Ukrainas autobusiem Mariupolei izdevies nogādāt 14 tonnas pārtikas un medicīnas preču, taču palīdzību sagrābuši Krievijas spēki.
Pilsēta bija vieta, kur vissmagāk cieta no kara. Desmitiem tūkstošu cilvēku pēdējo nedēļu laikā ir spējuši izkļūt no Mariupoles pa humānās palīdzības koridoriem, samazinot tās pirmskara iedzīvotāju skaitu, kas bija 430 000, līdz aptuveni 100 000 pagājušajā nedēļā, bet citus palīdzības pasākumus ir traucējuši turpinātie Krievijas uzbrukumi.
Piektdien bija paredzēts jauns sarunu raunds, kas ilgst piecas nedēļas karā, kurā ir gājuši bojā tūkstošiem un no valsts padzīti 4 miljoni ukraiņu.
Starptautiskā atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka Ukraina to ir informējusi, ka Krievijas spēki pasaulē lielākās kodolkatastrofas vietā ir rakstiski nodevuši kontroli pār to ukraiņiem.
Ukrainas valdības aģentūra, kas atbild par aizlieguma zonu, paziņoja, ka pēdējie Krievijas karavīri pameta Černobiļas staciju piektdienas sākumā.
Energoatum nesniedza nekādu sīkāku informāciju par to karavīru stāvokli, kuri, pēc tā teiktā, bija pakļauti radiācijai, kā arī nenorādīja, cik daudzi ir cietuši. Kremlis nekādus tūlītējus komentārus nesniedza, un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka tā nevar apstiprināt ziņas, ka Krievijas spēki būtu saņēmuši lielas devas. Viņa meklē vairāk informācijas.
Krievijas spēki Černobiļas vietu ieņēma iebrukuma sākumposmā 24.februārī, radot bažas, ka tas varētu radīt bojājumus vai traucējumus, kas varētu izplatīt radiāciju. Darbinieki objektā pārrauga izlietotās kodoldegvielas stieņu un 1986. gadā eksplodējošā reaktora aprakto betona drupu drošu uzglabāšanu.
ASV bāzētās Norūpēto zinātnieku savienības kodolenerģijas eksperts Edvīns Laimans sacīja, ka “šķiet maz ticams”, ka ievērojams skaits karavīru būtu stipri radioaktīvi, taču bez sīkākas informācijas nav iespējams precīzi zināt.
Viņš sacīja, ka Černobiļas attīrīšanas procesā piesārņotie materiāli varētu būt aprakti vai pārklāti ar jaunu augsnes virskārtu, un daži karavīri urbšanas laikā varēja būt pakļauti radiācijas “karstam punktam”. Viņš sacīja, ka citi, iespējams, uzskatīja, ka viņi ir pakļauti riskam.
Šīs nedēļas sākumā krievi paziņoja, ka krasi samazinās militārās operācijas Kijevas apkaimē un Čerņigovas pilsētas ziemeļos, lai palielinātu abu pušu uzticēšanos un palīdzības sarunas.
Taču Kijevas pievārtē reģiona gubernators Oleksandrs Palfuuks ceturtdien sociālajos medijos paziņoja, ka Krievijas spēki bombardējuši Irpinu un Makarevu un ka Hostomilas apkārtnē notiek kaujas. Pavļuks sacīja, ka Ukraina sākusi pretuzbrukumus un dažus Krievijas izvešanu ap Brovari austrumu priekšpilsētu.
Uzbrukts arī Čerņigovai. Ukrainas augstā cilvēktiesību komisāre Ludmila Deņisova paziņoja, ka vismaz viens cilvēks gājis bojā un četri ievainoti, Krievijas uzspridzinot humānās palīdzības autobusu kolonnu, kas nosūtīta uz Čerņigovu, lai evakuētu iedzīvotājus, kuriem bija atslēgts no pārtikas, ūdens un citiem krājumiem.
Ukraina arī ziņoja par Krievijas artilērijas apšaudēm Harkovas ziemeļaustrumos un tās apkārtnē.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka izlūkdienesti liecina, ka Krievija nesamazina savas militārās operācijas Ukrainā, bet gan cenšas pārgrupēties, papildināt spēkus un pastiprināt ofensīvu Donbasā.
“Krievija ir vairākkārt melojusi par saviem nodomiem,” sacīja Stoltenbergs. Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka turpinās spiediens uz Kijevu un citām pilsētām, un “mēs varam sagaidīt vairāk aizskarošu darbību, kas nesīs vairāk ciešanu”.
Donbass ir pārsvarā Krievijas industriālais reģions, kurā Maskavas atbalstītie separātisti cīnās ar Ukrainas spēkiem kopš 2014. gada. Pēdējo dienu laikā Kremlis, acīmredzami mainot savus kara mērķus, ir paziņojis, ka tā “galvenais mērķis” tagad ir kontrolēt. Donbass, kas sastāv no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, tostarp Mariupoles.
Doņeckas lielākais nemiernieku līderis Deniss Pušļins devis rīkojumu izveidot pilsētas valdību, kas konkurētu ar Mariupoli, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūras, norādot uz Krievijas nodomu kontrolēt un pārvaldīt pilsētu.
Atsākoties sarunām starp Ukrainu un Krieviju, izmantojot videosaiti, šķita, ka bija maz pārliecības, ka abas puses drīzumā atrisinās strīdu.
Itālijas premjerministrs Mario Dragi pēc telefonsarunas ar Krievijas prezidentu sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacījis, ka apstākļi vēl nav “nobrieduši” pamieram un ka viņš nav gatavs tikties ar Zelenski, kamēr sarunu dalībnieki nevarēs darīt vairāk. strādāt. .
Citos notikumos Ukrainas neatliekamās palīdzības dienesti paziņoja, ka bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 20 cilvēkiem otrdien Krievijas raķešu uzbrukumā valdības administratīvajai ēkai Mikolajavas pilsētas dienvidu pilsētā.
Kamēr Rietumu amatpersonas meklē pavedienus par Krievijas nākamo soli, augsta britu izlūkdienesta amatpersona saka, ka neapmierinātie Krievijas karavīri Ukrainā atsakās izpildīt pavēles. Viņi sabotēja savu aprīkojumu un nejauši notrieca savas lidmašīnas.
Kiberspiegošanas aģentūras GCHQ vadītājs Džeremijs Flemings runā Austrālijā sacīja, ka Putins, šķiet, ir “ievērojami nepareizi novērtējis” iebrukumu.
Pentagons ceturtdien paziņoja, ka Ukrainā ir ieradušās sešas sākotnējās ieroču un citas drošības palīdzības kravas no ASV, kas ir daļa no 800 miljonu dolāru palīdzības paketes, ko prezidents Džo Baidens apstiprināja šomēnes.
Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka sūtījumos bija Javelin prettanku ieroči, Stinger zenītraķešu sistēmas, aizsargtērpi, medicīnas preces un citas preces.
Tā secināja ASV izlūkdienesta amatpersonas Putinu padomnieki maldina par to, cik slikts ir karš, jo baidās viņam pateikt patiesību.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka ASV kļūdās un ka “ne Valsts departamentam, ne Pentagonam nav patiesas informācijas par to, kas notiek Kremlī”.
___
Karmanau ziņo no Ļvovas, Ukrainā. Associated Press žurnālisti visā pasaulē piedalījās šajā ziņojumā.
___
Sekojiet AP ziņojumiem par karu vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine
