Glābšanas komandas visu nakti strādāja, lai atrastu izdzīvojušos ieslodzītos drupās. Lielākā daļa pazudušo ir strādnieki no diviem hidroelektrostaciju projektiem Chamuli rajonā Utarakhandā, kuru skāra lavīna.
Kadros no svētdienas katastrofas redzams, ka strauji kustīga ūdens un akmeņu siena, kas nogrima aizā un ietriecās caur aizsprostu mazākā hidroenerģijas projektā, pirms pacelšanās lejup pa straumi, iznīcinot ēkas, kokus un cilvēkus.
Augsta Utarakhandas policijas amatpersona pirmdien paziņoja, ka strauji plūdi pārtrauca aptuveni 2500 cilvēku 13 ciematos.
Glābšanas centieni ir vērsti uz dūņu un gružu noņemšanu no tuneļa lielākajā valstij piederošajā hidroelektrostaciju projektā, kur tiek uzskatīts, ka ieslodzīti apmēram 30 līdz 35 strādnieki.
Pirmdien glābēji varēja notīrīt tuneļa grīvu, vēsta Twitter no Utarakhandas preses informācijas biroja.
Birojs atzinīgi novērtēja “Indijas armijas nenogurstošos centienus”, piebilstot, ka palīdzības operācijas reģionā joprojām notiek.
Kā ziņo Reuters, komandām izdevās izurbt 150 metrus no 2,5 kilometru (1,5 jūdzes) tuneļa, taču milzīgais gružu daudzums palēnināja progresu.
Saskaņā ar Kumara teikto svētdien glābēji no cita, mazāka tuneļa tajā pašā vietā izvilka 12 dzīvus cilvēkus.
Citi norādīja uz augsto būvniecības līmeni gar štata upēm, kur pēdējos gados ir pieaudzis hidroelektrostaciju skaits un projekti un infrastruktūra, kas tos savieno, piemēram, ceļi un jauni projekti.
“Šī bija vienreizēja avārija,” sacīja Utarakhandas policijas amatpersona Kumara. “Ledis izjuka, un ar … gruvešiem tas viss sabruka un enerģijas projekts šeit nogrima.”
Svētdienas plūdi atnesa atmiņas par līdzīgu postošu incidentu 2013. gadā, kad valsti piemeklēja reģiona premjerministra raksturotais “Himalaju cunami”. Kā ziņo Reuters, šajos plūdos dzīvību zaudēja gandrīz 6000 cilvēku.
Plaši bojājumi
Premjerministre Trivandra Singha Raata svētdien preses konferencē sacīja, ka “Utarakhanda ir piedzīvojusi briesmīgu katastrofu” un ka valsts sagaida “lielus zaudējumus cilvēku dzīvē un infrastruktūrā”.
Tas bija tikko pēc pulksten 10:00 pēc vietējā laika, kad gabals Nanda Devi ledāja saplīsa, nosūtot straumes uz Dauli Ganga upes ieleju vairāk nekā 500 kilometrus (310 jūdzes) uz ziemeļiem no Ņūdeli, norāda varas iestādes.
Lielākā daļa iznīcināšanas ir vērsta uz diviem hidroelektrostaciju projektiem. Indijas Enerģētikas ministrijas pirmdienas paziņojumā teikts, ka Rishijanga Power projekts – neliels 13,2 megavatu dambis – pārplūdē tika pilnībā izskalots.
Štata premjerministrs sacīja, ka, iestājoties ūdenim, rūpnīcā strādāja 35 cilvēki, un “aptuveni 29 līdz 30 cilvēku trūkst”. Ūdens līmeņa paaugstināšanās mudināja varas iestādes izsludināt steidzamus evakuācijas paziņojumus cilvēkiem Dzīvo Alaknandas upes dibenā.
Ar straujiem plūdiem ielejā tie nodarīja milzīgus zaudējumus otram un daudz lielākam hidroelektrostacijas projektam, kura ražošanas jauda bija 520 megavati, un tas bija aptuveni 5 kilometru attālumā no otra projekta. Tajā bija nodarbināti aptuveni 176 darbinieki Tapovan Vishnugad hidroelektrostacijas projekts, kurā ir divi tuneļi, atrodas valsts īpašumā NTPC, Indijas lielākajai elektroenerģijas komunālajai spēkam.
Viņš brīdināja, ka otrajā tunelī varētu notvert vairāk nekā 30 strādnieku. Glābēji centās viņus sasniegt, bet apkārtējo ceļu klāja gruveši.
Kāds liecinieks aģentūrai Reuters pastāstīja, ka putekļu, akmeņu un ūdens lavīna nāca bez brīdinājuma.
“Tas atnāca ļoti ātri, un nebija laika nevienu brīdināt,” aģentūrai Reuters pa tālruni sacīja Sanjay Singh Rana, kurš dzīvo upes augštecē Renē ciematā Utarakhandā. – Es jutu, ka pat mēs tiksim aptraipīti.
Indijas premjerministrs Narendra Modi pēc katastrofas nosūtīja atbalsta ziņojumu. “Es pastāvīgi uzraugu neveiksmīgo situāciju Utarakhandā,” viņš rakstīja tviterī.
“Indija stāv kopā ar Utarakhandu, un tauta lūdz visu tur esošo cilvēku drošību. Es pastāvīgi runāju ar augstākajām varas iestādēm un saņemu jaunumus par NDRF (Nacionālo katastrofu reaģēšanas spēku) izplatību, glābšanas un palīdzības operācijām.”
Eksperts saka, ka lavīna bija “klimata notikums”
Lai gan eksperti saka, ka vēl ir pāragri secināt, kas izraisīja lavīnu svētdien, viņi teica, ka cilvēka izraisītai globālajai sasilšanai noteikti ir nozīme.
“Šķiet, ka ir notikušas klimata pārmaiņas,” sacīja Indijas Biznesa skolas Bharti Sabiedriskās politikas institūta pētījumu direktors doktors Ankals Prakašs.
Prakašs sacīja, ka 2019. gada ziņojumā ir dokumentēts, kā “klimata pārmaiņas ir pārveidojušas reģionu līdz vietai, kurā palielināsies dabas katastrofu biežums un mērogs”.
Prakašs sacīja, ka teritorija, kurā notika lavīna un plūdi, ir ļoti attāla un kalnaina, un, lai sasniegtu dažus ciematus, kas izvietoti pāri ielejām, var paiet dienas.
Šīm vietām “nepieciešamas tādas pamata iespējas kā infrastruktūra, ūdens, ceļi un sanitārija”, sacīja Prakašs un piebilda: “Mums šeit ir nepieciešama attīstība, jo tā ir viena no nabadzīgākajām teritorijām”.
Tomēr diskusijā galvenā uzmanība jāpievērš būvniecības veidam un topošajiem projektiem, kā arī videi nodarītā kaitējuma apjoma novērtējumam, viņš teica.
Akanksha Sharma no CNN un Rishabah Pratap piedalījās ziņojumā.
