Latvija ir arvien vairāk nobažījusies par pieaugošo migrantu skaitu, kas cenšas iekļūt Baltijas valstī caur Baltkrievijas robežu, un ir aicinājusi armiju palīdzēt robežsargiem.
Valsts robežsardze otrdien pavēstīja, ka aizvadītajā diennaktī par mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu, kuras kopējais garums ir 173 kilometri (108 jūdzes), apturēti 103 cilvēki. Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju humānu apsvērumu dēļ tika atļauts ieceļot septiņiem cilvēkiem.
Lielākā daļa migrantu ir no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, īpaši Afganistānas un Sīrijas.
Kopš augusta beigām uz Baltkrievijas robežas atteikto cilvēku skaits vairākās dienās pārsniedzis 100 — tas ir daudz lielāks ikdienas rādītājs nekā gada sākumā, paziņoja amatpersonas. Pagājušajā nedēļā vien gandrīz 900 migrantiem tika liegts šķērsot šķērsošanu. Šā gada kopējais skaits ir aptuveni 7800, salīdzinot ar 5826 visā 2022. gadā.
Lielais nelegālo robežšķērsošanas mēģinājumu skaits noveda pie Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko valsts atbalstītas starptautiskās cilvēku kontrabandas operācijas, otrdien Latvijas televīzijai sacīja robežsardzes priekšnieks Juntis Bojats.
Bogats sacīja, ka Lukašenko laiku pa laikam mērķē uz Latviju, Lietuvu vai Poliju, kurām visām ir robeža ar Baltkrieviju, lai pārbaudītu to spēju tikt galā ar “hibrīduzbrukumiem” no Minskas, tostarp migrantu iegrūšanu pierobežas rajonos.
2021. gadā tūkstošiem migrantu, daudzi no Sīrijas, Afganistānas un Irākas, straumēja uz Baltkrievijas robežu ar Poliju, kur viņi bija iesprostoti nedēļām ilgi. Eiropas Savienība apsūdzēja Lukašenko par palīdzību nelikumīgā robežšķērsošanā, reaģējot uz sankcijām, kas tika noteiktas pēc vēlēšanām, kuras Rietumi raksturoja kā viltus. Lukašenko noliedza, ka būtu veicinājis imigrāciju Eiropā.
Nelegālās imigrācijas pieauguma dēļ Bogats sacīja, ka Latvijas robežsargi ierosina slēgt Selinas robežšķērsošanas punktu uz robežas ar Baltkrieviju, kas ir arī ES ārējā robeža.
Aizsardzības ministre Ināra Murnici Latvijas Radio sacīja, ka valdība nolēmusi pārcelt vietējās militārās mācības un tā vietā lūgt Latvijas armiju nosūtīt karavīrus palīgā robežsargiem uz austrumu robežas ar Baltkrieviju.
Turklāt Latvija, Lietuva un Polija – visas NATO dalībvalstis – norādījušas, ka gadījumā, ja situācija turpinās pasliktināties, tās patur tiesības pilnībā slēgt robežas ar Baltkrieviju.
Lietuva paziņoja, ka nosūtīs 20 robežsargus uz savu ziemeļu kaimiņu Latviju, lai tiktu galā ar pieaugošo migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas.
“Mēs redzam, ka Latvija šobrīd saskaras ar nopietnu izaicinājumu,” žurnālistiem otrdien sacīja Lietuvas iekšlietu ministre Ani Bilotaita. Viņš piebilda: “Ievērojami pieaugusi satiksme un iebraukšanas mēģinājumi. Ņemot vērā, ka Latvija vēl nav nodrošinājusi savas valsts robežas ar fizisku barjeru un novērošanas sistēmām… viņiem ir grūti vadīt šo procesu.”
Polijas un Baltijas valstu, tostarp Igaunijas, iekšlietu ministri augusta sākumā brīdināja, ka valstis ir gatavas slēgt robežas ar Krievijas sabiedroto Baltkrieviju jebkādu militāru incidentu vai Minskas masveida migrantu apspiešanas gadījumā.
Polijas valdība toreiz paziņoja, ka uz robežas ar Baltkrieviju plāno izvietot papildu 2000 karavīru, kas ir divreiz vairāk nekā valsts robežsardzes aģentūra pieprasījusi, jo pieaug bažas par nelegālo imigrāciju.
————
Ljudas Dapkus piedalījās no Viļņas, Lietuvas.
