Latvijas zinātnieki meklē izeju, pasliktinoties finansējuma situācijai | Jaunumi

Raivis Zalubovskis, komandas vadītājs plkst Latvijas Organiskās sintēzes institūts Galvaspilsētā Rīgā viņš lūko pamest dzimto Latviju, lai meklētu algotu darbu zinātnē, cenšoties izbēgt no viņa dēvētās “katastrofālās” situācijas pētniecībā.

2006. gadā pēc doktora grāda iegūšanas Zviedrijā viņš atgriezās mājās, ko toreiz uzskatīja par valsti ar labām zinātnes perspektīvām. “Es atgriezos, jo ticēju, ka Latvijai būs nākotne,” viņš saka. Taču pēdējie notikumi ir atstājuši viņu – un simtiem zinātnieku Latvijā – bez pētniecības finansējuma un vēlas vai nu pamest valsti, vai pētniecību.

Tagad viņš saka, ka viņa alga ir mazāka nekā doktora grāda iegūšanas laikā, un viņa grupa dzīvo no ietaupījumiem, dažkārt strādājot ar ārpakalpojumiem rūpniecībā. “Tā nav zinātne, bet gan rūpniecība,” viņš saka. Taču viņš piebilst: “Ja mums nebūtu ārpakalpojumu projektu rūpniecībai, mēs pat nevarētu samaksāt par elektrību un ūdeni. Ķīmijā mēs to varam, bet ne visi var.”

Krēsla

Zinātne Latvijā pārdzīvoja grūtu periodu 90. gadu sākumā, kad mazā Baltijas valsts atdalījās no Padomju Savienības. Taču lietas sāka uzlaboties, un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā lietas sāka uzlaboties, paveroties jauniem finansējuma avotiem.

Nav plāna B

Taču zinātnieki tagad saka, ka ir bijusi pārmērīga paļaušanās uz ES naudu, bez ilgtermiņa drošības un iekšzemes finansējuma, lai turpinātu pētniecību, kad Eiropas nauda beigsies. “Nav plāna B,” vadītājs Latvijas Zinātņu akadēmija“, stāsta Ujārs Spārits Ķīmijas pasaule. “Mana sirds ir skumju un sāpju pilna, jo mūsu politiķi negatīvi, tuvredzīgi un netalantīgi vada visu nozaru attīstību.”

Reālā izteiksmē zinātnes finansējums šobrīd ir mazāks par pusi no tā, kāds tas bija 2008. gadā, proti, tikai 0,65% no IKP, norāda Sparits. Tā kā institūti sedz tikai aptuveni piekto daļu no savām darbības izmaksām un ES finansētie projekti tuvojas beigām, simtiem zinātnieku tagad draud darba zaudēšana.

READ  Pētniecības iestāde prognozē lielu COVID vilni Klusā okeāna rietumos — Wirescience

Raudās pēc palīdzības

Sūtu Zalubovski Atvērta vēstule To 17. maijā Eiropas Komisijai un Latvijas Ministru prezidentam parakstīja gandrīz 600 doktorantu un doktorantu – aptuveni piektā daļa no Latvijas zinātniskā darbaspēka –, lai uzsvērtu viņu nožēlojamo stāvokli un mēģinātu pārliecināt Latvijas varas iestādes izpildīt piešķirto finansējumu. saistības.

Latvijas Zinātnes likums paredz ikgadēju pētniecības budžeta palielinājumu par 0,15% no IKP, līdz tiek sasniegts 1% no IKP, teikts vēstulē, taču tas tika ignorēts. Tā vietā zinātnes finansējums 2013. gadā ir par 30 miljoniem latu (36 miljoniem mārciņu) mazāks nekā 2012. gadā, teikts ziņojumā, un tikai aptuveni 0,02% no IKP tiek novirzīti faktiskajai pētniecībai.

“Pēc Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu beigām 2012.gada beigās vairāk nekā 500 zinātnieku ir izmisīgi palikuši bez finansiāla atbalsta vai cieš no tā,” teikts vēstulē. “Tāpēc daudzi zinātnieki ir spiesti pamest zinātni Latvijā un ieņemt nezinātniskus amatus institūcijās vai zinātniskos amatos ārvalstīs.”

Zalubovska institūtā vien tikai 10 no 200 pētniekiem pagājušajā gadā no Latvijas saņēma pētniecības grantus, un kopš decembra prom ir vairāk nekā 40, viņš stāsta. “Tikai daži doktori nonāk ķīmijas vai farmācijas nozarē, pārējie ieņem citu ar izglītību vai prasmēm nesaistītu darbu, daļa ir pametuši valsti.

Arī perspektīvie doktoranti pagriež muguru pētniecībai, nopelnot tikai aptuveni 200 Latvijas latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. “Par šo naudu jūs nevarat izdzīvot,” saka Zalubovskis.

ej ārā tagad

Ērgļi Staledānsvecākais pētnieks plkst Latvijas Lauksaimniecības universitāteUn direktoru padomes priekšsēdētājs Latvijas Jauno zinātnieku apvienība Viņam paveicās iegūt eiropieti Era Net Dotācija tiek piešķirta pēc ESF termiņa beigām decembrī. Tas viņam ļaus dzīvot trīs gadus, taču viņš saviem studentiem iesaka doties uz ārzemēm, un daudzi spilgtākie cilvēki pamet valsti, viņš saka.

READ  Marsa misija: Tianwen-1 nosūta savu pirmo attēlu

No 20 pētniekiem, kas decembrī strādāja pie ESF finansētiem sistēmu bioloģijas projektiem, tikai pieci ir palikuši pētniecības jomā. “Daudzi no viņiem pamet pētnieku darbu – tas jau notiek – un nākamā projektu sērija noslēgsies šī gada beigās,” stāsta Stalidzāns. Šeit “daudziem pētniekiem būs jāuzdod jautājums: ko tagad?”, viņš saka, jo izdzīvot Latvijas finansējumu zinātnei “nav iespējams”.

Agreta Kuba, Universitātes Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju nodaļas vadītāja Izglītības un zinātnes ministrija Samazinājumos ņemti vērā taupības pasākumi. “Tagad, mūsu ekonomikai atgūstoties, mēs ceram, ka varēsim palielināt zinātnisko finansējumu,” viņa saka. “Pamatfinansējumam, kas sedz neatliekamākos izdevumus, esam pieprasījuši papildu summu 21 miljona latu apmērā.”

Bet Staledzāns ir skeptisks. “Deficīts ir tik liels, ka ir grūti iedomāties brīnumu, piemēram, finansējuma trīskāršošanu vai dubultošanu.” Zalubovskis uzskata, ka tas ir tikai sākums zinātnes krīzei Latvijā. Viņš jau plāno vēl vienu protesta runu, lai gan tā nesola maz cerības. “Mums tiešām nav ilūziju, ka nākamgad iegūsim kaut ko vairāk,” viņš saka. “Mēs cenšamies cīnīties, bet šķiet, ka zaudējam uz visiem laikiem.”

Labojums: Rakstā sākotnēji bija teikts, ka Latvijas izdevumi pētniecībai sastāda 0,065% no IKP. Tam bija jābūt 0,65%.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top