Latvijas valsts budžetā pērn bijis 1,721 miljarda eiro deficīts jeb 4,4% no IKP, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas aprēķināti, pamatojoties uz Eiropas kontu sistēmu.
Salīdzinot ar 2021.gadu, valdības kopbudžeta deficīts pērn samazinājies par 676,7 miljoniem eiro.
Valdības konsolidētais valsts parāds sasniedza 15,947 miljardus eiro jeb 40,8% no IKP.
Salīdzinot ar 2021. gadu, valdības kopējais konsolidētais valsts parāds 2022. gadā palielinājās par 1,259 miljardiem eiro jeb 8,6%.
Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka, beidzoties atbalstam Covid-19 seku pārvarēšanai un iestājoties energoresursu kompensācijas subsīdijai, valsts sektora kopējie izdevumi 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga. 900 miljoni eiro bija dažādu ar Covid-19 saistītu atbalsta pasākumu izmaksas Tautsaimniecībai 500 miljoni eiro bija dažādu atbalsta pasākumu izmaksas, lai palīdzētu kompensēt augstākas enerģijas cenas. Savukārt ieņēmumi pieauga par 14% līdz 14,5 miljardiem eiro.
Turklāt CSP ziņo, ka, salīdzinot ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas liecina, ka 2022.gadā Latvijas valsts konsolidētā valsts budžeta deficīts bija 1,5 miljardu eiro apmērā, CSP aprēķinātais deficīts ir 270,2 miljoni eiro jeb 0,7 procentpunkti. augstāks.
Būtiskākās pozitīvas korekcijas, kas samazināja budžeta deficītu, bija korekcijas prasībās pret parādniekiem (valsts kases dati) – par 202,2 miljoniem eiro jeb 0,5% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika korekcijas metodi (FM dati) – par 53,4 miljoniem eiro jeb 0,1% no IKP; Noguldījumu garantiju fonda atlikums (CMA dati) – par 21,8 miljoniem eiro jeb 0,1% no IKP.
Vienlaikus bija arī grozījumi, kas negatīvi ietekmēja valdības kopbudžetu. Tie ietvēra korekcijas Atveseļošanas un noturības mehānismā (Valsts kases dati) – par 194,2 miljoniem eiro jeb 0,5% no IKP; korekcijas saistībās pret kreditoriem (Valsts kases dati) – par 121,5 miljoniem eiro jeb 0,3% no IKP; Korekcijas valsts investīcijām valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – par 49,6 miljoniem eiro jeb 0,1% no IKP; korekcijas turpmākajiem maksājumiem II pensiju sistēmas fondos (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – par 41,3 miljoniem eiro jeb 0,1% no IKP; Superdividenžu korekcija – 33,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP; vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu apdrošināšanas prēmiju atzīšanu ieņēmumos turpmākajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – par 28,0 miljoniem eiro jeb 0,1% no IKP; korekcijas ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas līdzsvarošanai (dati par ārvalstu fondu vadībā iesaistītajām institūcijām) – par 21,2 miljoniem eiro jeb 0,1% no IKP; korekcijas iemaksai, kas ieturēta individuālā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – par 17,9 miljoniem eiro jeb 0,05% no IKP; Radiofrekvenču spektra joslu lietošanas izsoles tiesību korekcija (Valsts kases dati) – par 12,4 miljoniem eiro jeb 0,03% no IKP; Uz vispārējo valdību pārklasificēto valsts un pašvaldību uzņēmumu atlikums (CSP dati) – par 11,1 milj. eiro jeb 0,03% no IKP; Korekcijas starp uzkrātajiem un izmaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – par 11,0 miljoniem eiro jeb 0,03% no IKP.
CSP arī norāda, ka valsts parāda pieaugumu kopš 2020. gada ir ietekmējuši pasākumi Covid-19 seku apkarošanai un atbalsta pasākumi, kas ieviesti, lai kompensētu neseno enerģijas cenu pieaugumu.
Pirms gada – 2021. gada – Latvijas valsts budžeta deficīts bija 2,398 miljardi eiro jeb 7,1% no IKP. 2020. gadā tas bija 1,321 miljards eiro jeb 4,4% no IKP, bet 2019. gadā – 178,1 miljons eiro jeb 0,6% no IKP.
Lasi arī: Ierobežojumi valsts biznesam neļauj strādāt ar inovācijām, saka LMT šefs
