Latvijas valsts parāds 2022.gada beigās sasniedza 40,8% no IKP, informēja Valsts kasē, uzsverot, ka tas joprojām ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm.
Turklāt šis parāda līmenis ir zemāks par vidējo ES dalībvalstu vidū – 84% no IKP.
Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2022. gada beigās bija 16,8 miljardi eiro, liecina Valsts kases publiskotie operatīvie dati.
Kopš 2021. gada beigām valsts parāds Latvijā ir palielinājies par 1,5 miljardiem eiro.
Valsts kases departamentā skaidro, ka kopš 2020.gada tiek apzinātas valsts parāda pieauguma tendences, nodrošinot visaptverošus atbalsta pasākumus Covid-19 ietekmes ierobežošanai un valsts atbalsta pasākumus 2022.gadam, lai samazinātu straujo energoresursu cenu pieaugumu.
Valsts parāda lielāko daļu – 74% – veido starptautiskajos finanšu tirgos piedāvātās obligācijas, turklāt vietējā tirgū regulāri tiek piedāvātas papildu obligācijas, teikts Valsts kases pārskatā.
Ar augstu aktivitāti primārajā starptautiskajā finanšu tirgū, tai skaitā kaimiņvalstu obligāciju emisijās, Latvija 2022.gada 20.oktobrī varēja izmantot iespēju piesaistīt resursus 850 miljonu eiro apmērā, emitējot starptautiskās obligācijas ar dzēšanas termiņu līdz 15.martam. 2027, fiksēta procentu likme (kupons) 3,875% gadā un atdeve 4,198%.
Darījums sasniedza Baltijas valstu vidū augstāko investoru pieprasījumu pēc valsts obligāciju emisijām šajā konkrētajā laika periodā – 2,1 miljardu eiro, kas 2,5 reizes pārsniedz emitēto obligāciju apjomu. Ievērojamu ieguldījumu investoru aktivitātē šajā darījumā devusi iespēja investoriem attālināti tikties ar Latvijas pārstāvjiem un pārrunāt ar valsts tautsaimniecību, fiskālo politiku, enerģētisko neatkarību un nacionālo drošību saistītas tēmas.
Tāpat Valsts kase atzīmē, ka, elastīgi pielāgojoties finanšu tirgus situācijai, Latvija, tāpat kā citas valstis, ir izmantojusi vietējā tirgus kapacitāti un atbalstu, lai 2022. gadā palielinātu kreditēšanas apjomu regulārajās valsts obligāciju izsolēs, nodrošinot investoru iespējas investēt pelnošā Latvijas valstī. Garantijas.
Aizņemšanās aktivitātes vietējā tirgū tiek organizētas, izmantojot papildu Latvijas eiroobligāciju laidienus ar dzēšanas termiņu 2024., 2025., 2026., 2028., 2029. un 2031.gadā. Īstermiņa eiroobligācijas. Periodos, kad situācija dažādos tirgos ir stabilizējusies, ir bijusi arī pastiprināta interese par obligācijām ar ilgāku dzēšanas termiņu.
Pērn valsts vērtspapīru emisija (kopā) vietējā tirgū veidoja 1,195 miljardus eiro, savukārt valsts vērtspapīru dzēšanas vērtība bija 622,22 miljoni eiro.
Investoru pieprasījums pēc valsts parādzīmēm 2022.gadā saglabājās augsts, kas ļāva valstij piesaistīt lielāko vēsturisko resursu apjomu un saglabāt augstu rentabilitāti dažādiem valsts kases kontiem, teikts pārskatā. Daudzcenu konkurējošās izsolēs pieprasījums kopumā 2,3 reizes pārsniedza Valsts kases emitēto obligāciju apjomu.
Lasi arī: Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītība kopš 2015. gada lielākoties nav mainījusies
