Mazākuma akcijas plānots kotēt lielākajā daļā valsts uzņēmumu, trešdien, 7.februārī, Latvijas Bankas rīkotajā forumā “Stipri uzņēmumi – spējīgāka valsts” sacīja Ministru prezidents Ivica Seliņa.
Premjers norādīja, ka valdošā koalīcija panākusi vienošanos par kapitāla tirgus attīstību. Tas dotu Latvijai iespēju kļūt par stiprāku valsti. “Valdības plāns valsts uzņēmumu akcijas kotēt biržā kalpos kā skābeklis ekonomikai,” sacīja Celiņa.
Premjers atzīmēja, ka būtiski ir veikt izmaiņas valsts uzņēmumu vadībā un lielākā mērā deleģēt vadības pienākumus speciālistiem.
Finanšu ministrs Arfils Ašeradiens sacīja, ka pirmais valdības uzņēmums, kas tiks kotēts biržā, būs airBaltic.
Viņš arī sacīja, ka biržā būtu jākotē valsts uzņēmumi, kas nav atkarīgi no valsts, bet darbojas kā pilna tirgus uzņēmumi. Šo uzņēmumu vidū ir Tet un Latvijas mobilo telefonu kompānija. Ministrs arī sacīja, ka “Augstsprieguma tīkls” veidos labi kapitalizētu uzņēmumu un pievilcīgu investīciju galamērķi pensiju fondiem.
Ašeradens atzīst, ka “nav jēgas kotēt Latvenergo un Latvijas valsts mežu kopuzņēmumu Latvijas vēja parki”, taču Latvenergo varētu izveidot Latvenergo Green kā zaļās enerģijas meitas uzņēmumu un kotēt to biržā.
Turklāt, pēc Ašeradena teiktā, Rīgas ūdens un Rīgas namu pārvaldnieks var tikt kotēti biržā. Viņš rosināja apspriest abu uzņēmumu apvienošanas iespēju.
Viņš arī atļāva apspriest Tet Construction Citrus Solutions.
Latvijā kapitāla tirgus attīstībai nepieciešama valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību akciju kotēšana biržā, sacīja Latvijas Bankas prezidents Martis Kasačs.
Centrālās bankas vadītājs uzsvēra, ka Krievijas un Ukrainas karš turpinās jau gandrīz divus gadus, piebilstot, ka tam nepieciešams stiprināt Latvijas iekšējo un ārējo drošību, kā arī enerģētikas un militārās rūpniecības drošību. Ilgtspējīgas ekonomikas jautājums joprojām ir svarīgāks nekā jebkad agrāk. Tas prasīs milzīgus, ilgtermiņa ieguldījumus.
Tāpat Kazačs sacīja, ka ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, radīt labi atalgotas darbavietas, mazināt nevienlīdzību, uzlabot dzīves kvalitāti.
ES fondi un valdības atbalsta programmas ir nozīmīgs finansējuma avots un stimuls minēto izaicinājumu risināšanai, taču ar to nepietiks, atzīst Čaks. Viņš sacīja, ka tikai kompleksi attīstīts kapitāla tirgus var nodrošināt pietiekamu līdzekļu piesaisti un novirzīšanu, lai investētu uzņēmumos un uzlabotu produktivitāti un cilvēkkapitālu.
Kazāks norādīja, ka līdz šim Eiropas Savienības un īpaši Latvijas ekonomikas finansēšanā galvenā loma ir bijusi banku sektoram. Visticamāk, tas tā arī paliks, taču ar to nepietiks, lai nodrošinātu spēcīgu ekonomikas izaugsmi.
“Obligacijas ir labs un bieži izmantots instruments investīciju finansēšanā – un to jau drošāk izmanto Latvijas uzņēmumi, kas apzinās šī instrumenta priekšrocības un iespējas. Akciju tirgus stāsts nav optimistisks, un tā kapitalizācija IKP Latvijā atpaliek no kaimiņiem,” sacīja Kazačs.un ES vidējiem rādītājiem.
Viņaprāt, jāsāk ar ambicioziem, bet būtiskiem un sasniedzamiem mērķiem. Piemēram, Latvijas valdības pērn izvirzītais mērķis 2027. gadā Latvijas akciju tirgum sasniegt 9% IKP kapitalizāciju ir labs starpposms, pēc kura var strādāt tālāk. Lai to panāktu, nepieciešams lielāks kapitāla tirgus dalībnieku skaits.
Lai panāktu būtisku progresu Latvijas fondu tirgus attīstībā, ir nepieciešams kotēt biržā valsts un pašvaldību uzņēmumus, sacīja Kazačs, piebilstot, ka Latvijai ir smagi jāstrādā, lai sasniegtu šo mērķi.
Lasi arī: Rīgas ūdens atkal paaugstina tarifus
