Latvijas un Slovēnijas ārlietu ministri apmainās viedokļiem par “biznesa diplomātijas” stiprināšanu :: Baltijas sesija

Latvijas ārlietu ministrs Māris Rikstens (Tautas partija) vakar tikās ar Slovēnijas ārlietu ministru Samuelu Zbojāru, kurš bija ieradies vizītē Rīgā. Tikšanās laikā tika pārrunāti aktuālie divpusējie jautājumi, Eiropas Savienības dienaskārtība un aktualitātes starptautiskajā politikā, liecina LITA uzzināja Ārlietu ministrijas preses centrā.


Semjuels Zbojārs un Māris Rikšteins. Rīgā, 10.02.2010.

Pārrunājot Latvijas un Slovēnijas divpusējo attiecību dinamiku, ministri atzīmēja aktīvo politisko dialogu, kas izraisīja augsta līmeņa vizīšu apmaiņu. Februāra sākumā parlamenta priekšsēdētājs Gundars Dudzi Viņš apmeklēja Slovēniju. “Latvijai un Slovēnijai ir liela pieredze un zināšanas attiecībās ar kaimiņu reģioniem, tāpēc viedokļu apmaiņa par šīm tēmām ir vērtīga abām pusēm,” atzīmēja Rikstens. Puses pārrunāja arī Latvijas un Slovēnijas tiesiskā regulējuma paplašināšanu un savstarpējo atbalstu starptautisko organizāciju ietvaros.

Tikšanās laikā īpašs uzsvars tika likts uz ekonomisko dimensiju: ​​puses pārrunāja Latvijas un Slovēnijas sadarbības paplašināšanas iespējas un apmainījās viedokļiem par ES mēroga ekonomiskajiem izaicinājumiem. Rikstens uzsvēra, ka Slovēnijai ir augsts potenciāls kā partnervalstij, un atzinīgi novērtēja Slovēnijas puses noslēgtos investīciju projektu darījumus.

Runājot par globālo ekonomisko krīzi un situāciju Latvijā, Rikstens informēja Slovēnijas kolēģi par Latvijas veiktajiem pasākumiem ekonomikas atdzīvināšanai ar mērķi izpildīt Māstrihtas kritērijus un pievienoties eirozonai gan 2014.gadā. Vairāki rādītāji raida pirmos pozitīvos signālus par Latvijas ekonomiku stabilitāti. Savukārt Zbojārs tika informēts par ekonomisko situāciju Slovēnijā, kas arī saskaras ar izaicinājumiem. Abi ministri apmainījās viedokļiem par ārējo dienestu iespējām uzņēmēju atbalstam un apmainījās viedokļiem par nepieciešamību stiprināt “biznesa diplomātiju”, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus.

Ministri arī pārrunāja ES institucionālos jautājumus, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu, un Rīkšteins norādīja, ka ES pilsoņiem būtu svarīgi, lai Ārējās darbības dienesta kompetencē būtu viņu diplomātiskā un konsulārā aizsardzība. Latvijas ārlietu ministrs arī uzsvēra nepieciešamību nodrošināt adekvātu dalībvalstu diplomātu pārstāvniecību Ārējās darbības dienestā.

Ārlietu ministri Rikstiņš un Zbojārs parakstīja Latvijas un Slovēnijas valdību līgumu par klasificētās informācijas apmaiņu un savstarpēju aizsardzību. Vienošanās nosaka kārtību, kādā tiek aizsargāta konfidenciāla informācija, ar ko dala abas valstis, kā arī noteiktas kompetentās drošības institūcijas, kas ir atbildīgas par konfidenciālās informācijas drošību un aizsardzību.

Vizītes laikā Rīgā Slovēnijas ārlietu ministrs tikās arī ar parlamenta priekšsēdētāja vietnieku. Solvita apoultiņaĀrlietu komisijas priekšsēdētājs, Andres Bērziņš, Kā arī bijušais Latvijas prezidents un Domu grupas par Eiropas Savienības nākotni (2020-2030) priekšsēdētāja vietnieks, Viera Wijk Freiberga.


READ  Bulgārija eirozonai varētu pievienoties 2025. gadā - EURACTIV.com

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top