Jau vairākus gadus visiem uzņēmumiem ir jāreģistrē patiesie labuma guvēji – personas, kas atrodas īpašumtiesību ķēdes galā. Tas nepieciešams, lai darījumu partneri varētu nodrošināt, ka viņi nepārkāpj sankcijas un nepiedalās naudas atmazgāšanas shēmās.
Tomēr ne vienmēr var noteikt patiesā labuma guvēja identitāti vai informācija ir nepilnīga. Šī iemesla dēļ Saeima pirms diviem gadiem pieņēma likumu, kas nosaka, ka akciju sabiedrībām jāiesniedz sabiedrībai informācija par visiem saviem akcionāriem, un informācijai ir jābūt publiskai. Līdz šim informācija par īpašniekiem bija pieejama tikai pašai akciju sabiedrībai.
“Tas nav pilnīgi jauns regulējums, jo, piemēram, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vienmēr ir bijis šāds pienākums,” sacīja Uzņēmumu reģistra Juridiskās daļas vadītāja Indra Ojoli. [to disclose owners] principā. […] Tāpēc šobrīd atliek tikai to pielāgot, lai tas būtu vienāds visiem.
Reģistra mājaslapā jau redzami vairāku lielu akciju sabiedrību īpašnieki. Pārejas periods, kurā ir jāatklāj akcionāri, beigsies 1. jūlijā.
Ja īpašnieki netiks atklāti, reģistrs sāks uzņēmuma likvidāciju. Reģistra pārstāve atzīmē, ka vispirms būs vairāki brīdinājumi, un kopējā procedūra katrā gadījumā var ilgt aptuveni sešus mēnešus. Šobrīd 159 no 911 akciju sabiedrībām ir atklājušas savus īpašniekus, kas ir nedaudz mazāk par piekto daļu.
Lielu iebildumu pret Saeimas akcionāru izpaušanu nebija. Savu piekrišanu devusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas gan ir nobažījusies par birokrātisko slogu, jo informācija par īpašniekiem tagad ir jāatjauno ikreiz, kad notiek izmaiņas, un jāsniedz informācija arī par mazākajiem akcionāriem.
Lai gan to pieņemšanas brīdī pret grozījumiem nebija būtisku iebildumu, akcionāru atklāšanu tagad izvērtēs Satversmes tiesa. Pieprasījumu tiesā iesniedza 17 personas, jo, viņuprāt, likuma grozījumi pārkāpa viņu Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Pretendentu personība netiek atklāta, taču Latvijas televīzija konstatējusi, ka viņi ir lielākā saplākšņa ražotāja Latvijas finieris individuālie akcionāri. To apstiprināja uzņēmuma direktoru padomes priekšsēdētājs Uldis Pešs.
“Latvijas Veneries ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kura īpašnieki netiek izpausti un kura patiesā labuma guvēji nav noskaidrojami. Pretendenti iebilst nevis pret to, ka akcionāri tiks atklāti reģistrā, bet gan pret to, ka tie būs redzami visiem.
“Vai mazākuma akcionāru aizsardzība patiešām ir līdzsvarota un vai ir saprotami visi riski un sekas, kas var rasties? Kas notiks ar datiem, kad tie tiks publiskoti, un līdz ar to kādas trešās puses varētu rīkoties?” Bīss jautāja.
Biķis uzskata, ka daži akcionāri var kļūt par krāpnieku vai cilvēku, kuri vēlas ļaunprātīgi izmantot savu ietekmi pār Latvijas finieru, mērķiem.
Konstitucionālā tiesa lietu pieņēma un tagad gaida paskaidrojumus no parlamenta. Dajnia Balczewska no Tieslietu ministrijas sacīja, ka likuma izstrādes procesā tika izvērtēts privātuma aspekts un konstitucionalitāte. “Titri [of shareholders] Publiskajā daļā nav pieejams. […] Monarhijas propaganda Latvijai nav sveša. Tāpat mums ir publiski pieejami dati par īpašumu īpašniekiem Zemesgrāmatā ar personu identificējošu informāciju.
Tomēr Balčevska norādīja, ka akcionāru informācijas sniegšanas jomā šobrīd tiek strādāts pie likuma grozījumiem. Ir akciju sabiedrības, kuras nez kāpēc nepazīst visus savus akcionārus.
Tieslietu ministrija šobrīd strādā pie regulējuma izstrādes, lai arī šie uzņēmumi varētu ievērot pienākumu atklāt savus akcionārus.
Uzņēmumu īpašnieku privātuma aspektus jau pirms dažiem gadiem izvērtēja Eiropas Kopienu Tiesa. 2022. gada novembrī tā atcēla ES direktīvas klauzulu, kas paredz, ka visām dalībvalstīm ir jāatklāj faktiskie īpašnieki.
Pēc tam vairākas valstis ierobežoja piekļuvi saviem ierakstiem. Tas pamudināja Tieslietu ministriju izvērtēt Latvijas sistēmu. Secinājumi bija, ka patieso labuma guvēju atklāšana bija samērīga un atbilst Latvijas Satversmei, tāpēc pieejā nekas nemainījās. Pagaidām nav zināms, kad Satversmes tiesa teiks savu viedokli par akcionāru atklāšanu, taču kā lietas sagatavošanas termiņš noteikts 26.jūnijs.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
