Šodien, 22.februārī, Saeima nobalsoja par lauksaimniecības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas.
Viņš par to ziņoja Delfos.
Likums aizliedz Latvijā ievest lauksaimniecības produkciju un lopbarību no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp, ja šo valstu produkciju Latvijā ieved no citām trešajām valstīm.
Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs parakstījis Valsts prezidents.
Grozījumi paredz, ka aizliegums būs spēkā līdz 2025.gada 1.jūlijam un nepieciešamības gadījumā to var pagarināt arī pēc tam. Likumprojekta anotācijā nav konkrēti skaidrota jēdziena aizliegums definīcija, taču, visticamāk, tajā minēts konkrēts datums, lai nodrošinātu, ka likums ievēro samērīguma principu arī tiesību jomā.
Grozījumu skaidrojumā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas kaimiņvalsts virzās uz strauju ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir papildu elements Eiropas Savienības visaptverošajā sankciju politikā.
“Latvijai ir jādara viss, kas ir tās spēkos, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu, līdz tā sasniegs uzvaru pār Krieviju,” teikts paziņojumā.
Izmaiņu mērķis ir nepieļaut, ka agresorvalstu un ar šīm valstīm saistīto uzņēmumu valsts budžeti gūst papildu ienākumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanās iespējamību Ukrainā.
Pie lauksaimniecības un lopbarības produktiem šā likuma izpratnē pieder lauksaimniecības, lopkopības un zvejniecības produkti, kā arī ar šiem produktiem tieši saistīti pirmā pārstrādes posma produkti.
Likumā teikts, ka valdībai jāizdod noteikumi, kas precizē, kādus lauksaimniecības un lopbarības produktus aizliedz ievest Latvijā.
Aizliegums attieksies uz produktu laišanu brīvā apgrozībā, izņemot to laišanu brīvā apgrozībā ar mērķi piegādāt produkciju saņēmējam citā ES dalībvalstī, kas ir atbrīvota no PVN. Aizliegums attiecas uz importu apstrādes rūpniecībā, izņemot importu apstrādes rūpniecībai produktu iznīcināšanas nolūkā, kā arī importu galapatēriņam.
