Latvijas PVN pārtikai ir viens no augstākajiem ES/Pants

PVN Latvijā ienes aptuveni 30% no budžeta ieņēmumiem, tātad tas ir otrs ienesīgākais nodoklis aiz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; Trešais ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

ES PVN direktīva nosaka, ka standarta likme šim nodoklim nedrīkst būt mazāka par 15%.

Zemākais rādītājs starp ES dalībvalstīm ir Luksemburgā – 16%, savukārt vidējais rādītājs ES ir 21%, kas ir arī Latvijas izvēle. Visaugstākais rādītājs ir Ungārijā – 27%.

Advokātu biroja Sorainen partnere Dženisa Taukaha nodokļu sistēmu salīdzināja ar bitēm un medu: “Manuprāt, nodokļu sistēmas skaistums ir kā medus paņemšana no zieda apmaiņā pret biti, nekaitējot ziedam. PVN jau pēc savas būtības. daba pieprasa noteikta veida molekulas no katra produkta vai pakalpojuma posma katrā ražošanas posmā. Ja sistēma darbotos nevainojami, visi, protams, būtu maksājuši gandrīz, to maz nepamanot, un tas kopumā ir labi.

Lai nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu, tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazinātas PVN likmes, no kurām viena nav lielāka par 12%, bet otra nav mazāka par 5%. Tomēr šeit jāņem vērā, ka šeit ir arī dažu preču un pakalpojumu saraksts, piemēram, veselības un higiēnas preces, pasažieru pārvadājumi un cita starpā pārtikas preces, kurām var noteikt zemāku cenu. Tātad jautājums par procentu likmju pazemināšanu ir valsts vadības ziņā.

Lielākā daļa tiek piešķirta vietējo ražotāju un nelabvēlīgo grupu atbalstam. Tomēr nozares speciālisti uzsver, ka šis PVN likmes samazinājums bieži vien līdz patērētājam nenonāk vispār. Viens no iemesliem ir tas, ka tas paliek tirgotājiem.

“Pat ja šie tirgotāji samazina cenas, tas ir arī zem mērķa, jo liela daļa pircēju ir pārtikuši cilvēki.[..] Līdz ar to ir citi mehānismi caur atvieglojumiem un caur, piemēram, to pašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo daļu, ir iespēja atbalstīt šo mērķauditoriju, iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, pensionārus un tamlīdzīgi.

Turklāt zemās PVN likmes izraisa diezgan daudz strīdu.

Latvijā notiek cīņa par 5% samazinātās likmes atcelšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem un augļiem. No 1. janvāra nodeva bija jāatjauno ar standarta likmi 21% apmērā, taču nozares spiediena rezultātā valdība tomēr atbalstīja 12% likmi uz vienu gadu. Tas valstij izmaksās 16 miljonus eiro, ko valdība cer kompensēt, palielinot netiešo nodokļu likmi. Nozare joprojām nav apmierināta.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, situācija ir līdzīga, vismaz attiecībā uz cenām.

Atšķirības standarta PVN un samazinātajās likmēs nav īpaši lielas, pat ja ņemam vērā, ka igauņi plāno paaugstināt pamatlikmi. Lietuvā, piemēram, ir divas atlaides cenas, taču neviena no tām neattiecas uz pārtiku.

Taču lielākā daļa ES valstu, īpaši bagātākās ES valstis, kurās iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks, piemēro zemāku PVN likmi pārtikai un plašākam produktu klāstam. Piemēram, Vācijā šis procents ir 7%, bet Luksemburgā tikai 3%. Īrijā lielākā daļa pārtikas produktu vispār nav apliekami ar PVN.

Pagājušajā gadā PVN ieņēmumi Latvijas valsts budžetā pieauga līdz 3,5 miljardiem eiro, un šogad tie sasniegs aptuveni 3,8 miljardus eiro, bet nākamgad – vairāk nekā 4 miljardus eiro. Taču pēc pievienotās vērtības nodokļa ieviešanas augļiem un dārzeņiem 12% nevis 21% apmērā, ieņēmumi no šī nodokļa samazināsies par 16 miljoniem dolāru, prognozēja FM.

Pētnieki uzsver, ka paļauties uz šādiem ienākumiem ir neapdomīgi. Jo augstāka PVN likme, jo vairāk bizness vilina paturēt naudu savās kabatās. Arī attiecīgā augļu un dārzeņu nozare Latvijā vairākkārt paudusi bažas, ka augstā PVN likme produkcijai radīs ēnu ekonomiku.

Pastāstiet mums par kļūdu