Noklikšķiniet uz atskaņot, lai noklausītos šo rakstu
Eiropas Savienības līderi piektdien tiekoties Briselē vienojās par vienu lielu lietu: sāpīgu diagnozi par hiperinflāciju un stagnāciju bloka ekonomikā.
Viņi nepiekrita pareizai attieksmei, vai nu ar valdības palīdzību, kopīgu aizņēmumu vai enerģijas cenu ierobežošanu.
Šīs šķelšanās atstāj jautājumu par to, vai ES var saglabāt savu vienotību, saskaroties ar pieaugošajām ekonomiskajām sāpēm, jo īpaši tādēļ, ka Krievijas iebrukums Ukrainā pārvēršas iznīcināšanas karā, kuram, visticamāk, neatradīs ātru risinājumu.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels žurnālistiem sacīja sanāksmes noslēguma konferencē. “Mēs esam vienoti un esam vienojušies cieši koordinēt savas ekonomiskās politikas atbildes.”
Maijā inflācija sasniedza jaunu rekordu – 8,1%. Ražošana pirmo reizi noslēgta pirms diviem gadiem; Uzņēmējdarbības pārliecība ir noslīdējusi līdz zemiem līmeņiem, vairojot bažas, ka varētu draudēt lejupslīde. Uz šī drūmā fona vadītājiem bija jādalās un jāsaskaņo receptes ekonomisko sāpju mazināšanai, tiekoties jūnija samita otrajā dienā.
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs saglabāsim politisku vienprātību par atbilstošu fiskālo politiku eirozonai,” piedaloties sanāksmē, sacīja Eirogrupas prezidents un Īrijas finanšu ministrs Paskāls Donohjū.
Taču piektdien šīs vienības pietrūka.
Valstīm ar augstu inflāciju, piemēram, Baltijas valstīm, prioritāte ir novērst uzņēmumu bankrotu un iedzīvotāju iziešanu ielās.
“Centrālās bankas sagaida palēnināšanos, [and] “Tas rada bažas,” sacīja Latvijas premjerministrs Artūrs Krišāns Kariše, inflācijai maijā virs 10 procentiem. “Taču galvenās bažas rada tas, ka pilsoņi, īpaši pilsoņi, kuriem ir mazāk līdzekļu…[get help] mērķtiecīga palīdzība, lai pārvarētu gaidāmo ziemu.
Tikmēr ziemeļeiropieši iebilda, ka subsīdijas un nodokļu samazinājumi, ko visur dāsni maksā Valsts kases, nevis palīdz, bet gan pielej eļļu ugunij.
“[What] Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone, ierodoties sanāksmē, sacīja: “Šķiet, ka vienkāršs risinājums nav īsti risinājums, tikai ielikt vairāk naudas Eiropas pilsoņu kabatās. Tas neatrisinās problēmu, tas tikai palielinās inflāciju.”
Jautāta, vai nodokļu samazinājumi palīdzētu, Somijas premjerministre Sanna Marina pēc samita žurnālistiem sacīja: “Mēs ieliekam lielu ietekmi uz valdības kasi, un mēs joprojām ne vienmēr esam spējīgi atvieglot situāciju.”
Tomēr dienvidu valstis iebilda, ka būtu nepieciešams lielāks līdzaizņēmums, lai mazinātu pieaugošās enerģijas izmaksas.
“Ir vajadzīga kopīga finansiālā kapacitāte, kas liek tirgiem saprast: “Redziet, mēs visi esam kopā,” pēc samita žurnālistiem sacīja Itālijas premjerministrs Mario Dragi, piebilstot, ka tas varētu izpausties aizdevumu, nevis dotāciju veidā. Taču pret šo ideju iebilst citi, tostarp Vācija.
Lai ierobežotu satriecošo enerģijas cenu pieaugumu, kas palīdz virzīt kopējo inflāciju, Itālijas Dragi un Grieķijas premjerministrs Kiriakos Mitsotakis atkārtoti aicināja noteikt cenas Krievijas gāzei. Viņi apgalvoja, ka šāds solis samazinās Maskavas ārējos ieņēmumus un Krievija nevarēs tik viegli novirzīt piegādes kā ar naftu.
Taču valdības no Berlīnes līdz Hāgai palika nepārliecinātas. “Galvenais iebildums… ir bailes, ka Krievijas reakcija vēl vairāk samazinās piegādes,” pēc tikšanās žurnālistiem sacīja Dragi.
Tiekamies rudenī
Piektdienas diskusijā dominēja enerģijas cenu pieauguma noslēpums, taču skaidru un acīmredzamu risinājumu nebija. Pēc Dragi aicinājuma tika runāts par aicinājumu jūlijā sasaukt ārkārtas samitu, lai atgrieztos pie ekonomikas izaicinājumiem, taču citi ātri nāca klajā ar šo ideju.
ES lielāko ekonomiku – Vācijas, Francijas un Itālijas – vadītājiem no Briseles uz šīs nedēļas nogales G7 līderu samitu Bavārijā šķita maza interese novērst diskusijas par globālo ekonomiku, kas drīzumā notiks ar ASV, Japānu un Kanāda.
Noslēgumā Eiropas Savienības līderi samitu noslēdza līdz plkst Apņēmies Lai “nodrošinātu ciešāku enerģētikas koordināciju” savā starpā, viņi aicināja komisiju septembrī iesniegt ziņojumu par veidiem, kā kontrolēt enerģijas cenas, un pārfrāzēt aicinājumu izpētīt cenu griestu noteikšanas iespējamību.
Dragi to nosauca par “apmierinošu iznākumu” un sacīja, ka šis jautājums tiks vēlreiz apspriests samitā oktobrī. Viņš teica: “Lietas virzās uz priekšu.”
Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena arī apņēmās jūlijā iesniegt kopīgus ārkārtas rīcības plānus par to, kā rīkoties, ja gāzes piegādes no Krievijas tiktu pārtrauktas.
Vēl viens aktuāls temats, kurā radās domstarpības, bija Eiropas Centrālās bankas izvēlētais stingrākas monetārās politikas virziens, sākot ar jūliju.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda ir atbildējusi uz dažu Ziemeļeiropas līderu jautājumiem par tā dēvētajām “subsīdijām”, kuras centrālā banka gatavo kā līdzekli, lai nepieļautu finansējuma nosacījumu pārāk strauju pieaugumu eirozonas valstīs ar lielu parādu. vai pārāk daudz, pēc amatpersonu domām.Viņa informēja par sarunām, savukārt dienvidnieki aizstāvēja viņas rīcību.
“Mēs saglabāsim sakārtotu mūsu monetārās politikas transmisiju visā eirozonā,” sacīja viena amatpersona. Mūsu apņemšanās pildīt mūsu pilnvaras nedrīkst būt apšaubāma.
Tikmēr pēc pagājušās nedēļas neveiksmes Donohoe plānā pabeigt banku savienības izveidi, vadītāji izdeva Atsevišķs secinājumu kopums Tā aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus par banku krīzes vadības stiprināšanu un noteikumiem par noguldījumu garantiju sistēmām. Viņi arī vienojās atgriezties, lai pabeigtu banku savienību nenoteiktā vēlākā datumā.
Un līgumā bija viens spilgts punkts: līderi apstiprināja Horvātijas pievienošanos eirozonai 2023. gadā, un šis lēmums tiks formalizēts nākammēnes finanšu ministru sanāksmē.
Deivids Hercenhorns, Džordžo Lalija un Lilija Beijere sniedza savu ieguldījumu.
