Plastmasas ražošana un izmantošana pēdējo desmitgažu laikā ir dramatiski palielinājusies, kā rezultātā ir radusies ievērojama atkritumu bīstamība. Paredzams, ka 2050. gadā apglabājamo plastmasas atkritumu apjoms sasniegs 12 000 miljonus tonnu, kas negatīvi ietekmēs ekosistēmu un cilvēku veselību.
Kad plastmasa nonāk vidē, tās virsmu ātri kolonizē daudzi mikroorganismi, kas laika gaitā veido bioplēvi. Tiklīdz veidojas bioplēve, tā var būtiski mainīt plastmasas fizikālās īpašības un laika gaitā to var pasliktināt.
Poligona infiltrāts (izskalojums ir jebkurš šķidrums, kas veidojas, filtrējot atkritumus poligonā vai poligonā) saņem mikroplastmasu no dažādiem avotiem, piemēram, cieto atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atlikumiem. Izskalojumos no poligoniem ir augsta organisko un neorganisko piesārņotāju koncentrācija un tie ir toksiski videi.
“Ir daudz publikāciju ar datiem par to, kā izskalojumi poligonos satur lielu mikroorganismu daudzveidību un dažādus enzīmu komplektus, kas var noārdīt vai sadalīt plastmasu,” sacīja Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētniece Laura Zorza. “Mūsu mērķis bija izvērtēt, vai izskalojumus no poligoniem varētu izmantot kā plastmasu bionoārdītājus,” norādīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.
Poligona Getliņi EKO zinātnieki savāca paraugus un laboratorijas apstākļos pārbaudīja mikroorganismu spēju pieķerties plastmasas virsmai un veidot bioplēves. Tika pārbaudīta bioplastmasa, kas izgatavota no maniokas (dabisks materiāls, kas iegūts no ēdama auga). Pēc 30 dienu izmēģinājuma bioplastmasas bioloģiskā noārdīšanās 2% izskalojumā bija aptuveni 50%, savukārt augsnē tā svārstījās no 29% līdz 36%.
“Atkritumu poligona infiltrāts ir atkritumu produkts, kas poligonos rodas lielos daudzumos. Tas ir toksisks lielākajai daļai dzīvo organismu, taču šo atkritumu produktu var izmantot arī labvēlīgi, tāpēc mēs mēģinājām pārbaudīt poligona izskalojuma spēju noārdīt plastmasu. Viņš teica. Zorza: “Plastmasas bioloģiskās noārdīšanās mehānismu izpēte nākotnē varētu būt ļoti noderīga, lai stimulētu mikroplastmasas bioloģisko noārdīšanos augsnē un ūdenī.”
Šobrīd pētnieki turpina darbu, izmantojot PET plastmasas paraugus un salīdzina dažādas metodes mikroorganismu saķeres stimulēšanai pie plastmasas virsmas un bioloģiskās noārdīšanās veicināšanai.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
