Ne katru dienu kāda pilsēta nonāk uz administratīvās reformas sliekšņa. Taču tieši ar to saskaras Rēzeknes pilsēta, kas atrodas pašā Latvijas sirdī. Latvijas valdības koalīcija ir spērusi izšķirošu soli, lai risinātu to, ko var raksturot tikai kā administratīvu purvu, ierosinot tiesību aktus Rēzeknes pilsētas domes atlaišana. Par drosmīgu soli pēc detalizētas koalīcijas sanāksmes paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Pierziņa. Lietas būtība? Neveiksmīgais 2024. gada pašvaldības budžets un kaskādes finanšu satricinājumi, kas noveda pie mēra Aleksandra Bartaševiča gāšanas, ir ieveduši pilsētu dziļākā politiskā krīzē.
Vētras acs: finanšu satricinājumi
Vētra jau kādu laiku plosījās. Rezkina problēmu centrā ir… Domei neizdevās apstiprināt pašvaldības budžetu nākamajam gadam – kļūda, kuras rezultātā tika zaudēts vitāli svarīgs valsts aizdevums 5 miljonu eiro apmērā. Šis finansiālais glābšanas riņķis, kas ir būtisks pilsētas darbībai un tās attīstības projektiem, ir izņemts, atstājot pašvaldību nedrošā situācijā. Šis ir scenārijs, kas uzsver administratīvās efektivitātes nozīmi un tās neesamības nopietnās sekas.
Strīdīgs risinājums
Reaģējot uz krīzi, ierosinātais tiesību akts piedāvā nedaudz netradicionālu risinājumu: tā vietā, lai rīkotu jaunas vēlēšanas, valdība apsver iespēju iecelt direktoru, kurš domi vadītu līdz pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā, gaidot nepieciešamos tiesību aktu grozījumus. Lai gan šis solis ir praktisks, tas rada jautājumus par demokrātiskajiem procesiem un rēzekniešu pārstāvniecību. Ministre Berezina ir pārspīlējusi valdības pozīciju ar Sazinieties ar prokuratūru Novērtēt Padomes locekļu neizdarību saistībā ar budžeta krīzi, norādot uz stingru apņemšanos situāciju labot, izmantojot juridiskos kanālus.
Skatoties nākotnē: pilsēta krustcelēs
Rezkins tagad atrodas kritiskā punktā. Valdības iejaukšanās, lai gan tā ir paredzēta, lai stabilizētu pilsētas administratīvo un finansiālo stāvokli, noved pie nenoteiktības perioda. Iespējamā direktora iecelšana nozīmē būtiskas izmaiņas vietējās varas pieejai krīzes laikā. Tomēr tas arī paver iespēju pārvērtēt tos procesus, kas noveda līdz šādam strupceļam. Gatavojoties likumprojekta izskatīšanai martā, rēzeknieši, domes deputāti un novērotāji gaida lēmumu, kas ne tikai risinās tūlītējo finanšu krīzi, bet arī radīs precedentu pašvaldību krīzes pārvarēšanai Latvijā un ārpus tās.
