2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, Latvijas IKP samazinājies par 0,7%. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pieauga par 0,2%.
Trešajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās sasniedza 10,6 miljardus eiro.
Dati liecina, ka 2023.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2022.gada šo pašu periodu, IKP faktiskajās cenās pieauga par 5,5%, sasniedzot 29,9 miljardus eiro, tomēr IKP salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,6%.
2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, apkalpojošās nozares saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet ražošanas nozares samazinājās par 4,0%, bet kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 1,1%.
Lauksaimniecības sektorā kritums tika lēsts par 9,4%, ietekmēja augkopības novērtējums (samazinājums par 11,2%) un lopkopības produkcijas pieaugums (0,6%). Samazinājums bija zivsaimniecībā (6,2%), kā arī mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē (13,8%).
Ilgstošs stagnācijas periods (apjoma samazinājums nākamajam 5. ceturksnim) bija vērojams apstrādes rūpniecībā, kas saruka par 6.3%. To būtiski ietekmēja lielākās rūpniecības nozares – kokmateriālu un koka izstrādājumu rūpniecības – kritums par 6,5% (galvenokārt zāģēšanā un ēvelēšanā; un impregnācijā).
Citās nozīmīgās ražošanas nozarēs vērojamas dažādas tendences –
Pieaugums pārtikas produktu rūpniecībā (2,2%), elektrisko iekārtu ražošanā (1,3%), datoru, elektronisko un optisko izstrādājumu ražošanā (8,1%). Savukārt kritums bija metālizstrādājumu rūpniecībā (5.8%), pārējo nemetālisko izstrādājumu rūpniecībā (18.2%) un mēbeļu rūpniecībā (26.9%).
Pārējo nozaru kritumu (par 9,3%) ietekmēja kritums elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas apgādē (3,1%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (24,7%). Turpretim ūdens krājumi pieauga; Sanitārijas, atkritumu apsaimniekošanas un apstrādes darbības (2,7%).
Vislielāko pozitīvo ietekmi uz kopējo tautsaimniecības attīstību (+0,9 procentpunkti) atstāja būvniecības nozares ievērojamais pieaugums (par 16,1%). Pieaugums bija visās trijās būvniecības apakšnozarēs: ēku celtniecība pieauga par 33,2%, inženierbūvēs veiktie darbi – par 2,3%, bet specializētie būvdarbi – par 16,6%.
Tirdzniecība samazinājās par 3,6%, ko noteica vairumtirdzniecības kritums par 5,9%.
Mazumtirdzniecības lejupslīdi (par 3.9%) pastiprināja pārtikas preču un nepārtikas preču mazumtirdzniecības kritums – attiecīgi par 3.2% un 4.3%. Joprojām dinamiska aktivitāte jūtama automašīnu un motociklu tirdzniecībā un remontā – pieaugums par 5,9%.
Transporta un uzglabāšanas nozari (9,8%) negatīvi ietekmēja sauszemes transporta un cauruļvadu aktivitātes samazinājums par 4,5%, ūdens transporta nozari par 20,3%, uzglabāšanas darbībām un transporta palīgdarbībām par 18,6%, kā arī pasta un transporta darbībām par 9,5%. %. Kurjeru darbība. Turpretim pozitīvs devums bija izaugsmei gaisa transporta nozarē (par 8,9%).
Pozitīva attīstība bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, nodrošinot ēdināšanu (pieaugums par 3,8%), savukārt izmitināšanas nozarē bija samazinājums par 1,3%.
Informācijas un komunikāciju nozarē šajā ceturksnī bija samazinājums (par 1.0%). To veicināja informācijas pakalpojumu sniegšanas apjoma samazinājums (par 3,5%), kā arī sakaru pakalpojumu sniegšanas apjoma samazinājums (par 15,2%), savukārt pieaugums bija vērojams (par 7,5%). programmēšanas un datoru konsultāciju pakalpojumos.
Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības samazinājumu par 14,9% ietekmēja finanšu pakalpojumu darbības kritums par 23,2%.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības, pensiju finansēšanas, finanšu pakalpojumu palīgdarbības un apdrošināšanas darbības pieauga attiecīgi par 3.9% un 4.8%. Apdrošināšanu, pārapdrošināšanu un pensiju finansēšanu veicināja bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā un izmaksāto bruto atlīdzību samazinājums, kā arī palielinātas bruto iemaksas privātajos pensiju plānos.
Profesionālās, zinātniskās un mākslinieciskās darbības apjoma samazinājumu par 5,4% ietekmēja reklāmas un tirgus izpētes darbības samazinājums par 41,3%, juridisko un grāmatvedības darbību samazinājums par 4,5%. Turpretim pozitīvs ieguldījums nozares attīstībā tika panākts, palielinoties štāba darbības apjomam, vadības konsultāciju aktivitātēm, reklāmai un tirgus izpētei (3,2%) un veterināro pakalpojumu sniegšanai (11,6%), kā arī attīstībai. zinātnisko pētījumu jomā. Darbs (2%).
Ilgākā laika periodā administratīvo un atbalsta pakalpojumu darbības uzrādīja stabilu izaugsmi (3. ceturksnī pieaugums par 2.1%). Situācija dažādās nozarēs ir atšķirīga – pozitīvas attīstības tendences vērojamas nomas un līzinga pakalpojumu nozarē (pieaugums 7,9%), apsardzes un izmeklēšanas darbībās (2,0%), ēku uzturēšanā un ainavu arhitektūras pakalpojumu sniegšanā (15,7%).
3. ceturksnī negatīva ietekme uz nozares attīstību bija vērojama darbaspēka piesaistē un personāla piedāvājumā – samazinājums par 17,9%, biroju administratīvajā darbībā (samazinājums par 3,7%), kā arī tūrisma aģentūrās un rezervēšanā. tūrisma operatoru pakalpojumi (samazinājums par 4,2%).
Produktu nodokļu (galvenokārt PVN, netiešo nodokļu un muitas) samazinājumu par 1,2% noteica netiešo nodokļu ieņēmumu samazinājums.
2023. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kopējie mājsaimniecību izdevumi samazinājās par 1,3%. Gan mazumtirdzniecībā, gan elektroniskajā vidē iepirkto pārtikas preču apjoms samazinājās par 2,1%. Tēriņi mājoklim, ūdenim, elektrībai, gāzei un citam kurināmajam samazinājās par 3,4%. Mājsaimniecības pārvadājumos (sabiedriskajā transportā, transportlīdzekļu iegāde un izmantošana) tērēja par 4,6%.
Valdības galapatēriņa izdevumi pieauga par 7,7%.
Investīcijas bruto pamatkapitāla veidošanā pieauga par 3,1%, tai skaitā investīcijas mājokļos, ēkās un citos objektos par 16,0%. Turpretim investīcijas mašīnās un iekārtās (ieskaitot transporta līdzekļus) samazinājās par 7,1%, bet investīcijas intelektuālā īpašuma produktos (pētniecībā, datorprogrammās, datubāzēs, autortiesībās u.c.) samazinājās par 1,4%.
Preču un pakalpojumu eksports samazinājās par 11,8%, tai skaitā preču eksports par 14,7%, bet pakalpojumu eksports – par 4,0%. Galvenās eksporta preces bija koksne un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), mašīnas un mehāniskās ierīces, kā arī elektriskās mašīnas un iekārtas. Galvenie eksportētie pakalpojumi 3. ceturksnī bija transporta pakalpojumu, datorpakalpojumu un citu saimniecisko darbību eksports, ko veido pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadības konsultāciju pakalpojumi, tehniskie un ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi un citi biznesa pakalpojumi.
Preču un pakalpojumu imports samazinājās par 8,3%, tai skaitā preču imports par 9,5%, bet pakalpojumu imports – par 1,9%. Pārsvarā tika importēti metālizstrādājumi, elektriskās mašīnas un iekārtas, mehāniskās mašīnas un iekārtas, transportlīdzekļi un ar tiem saistītās transporta iekārtas. Galvenie importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, darbinieku atlīdzība 2023.gada trešajā ceturksnī palielinājās par 11,6%, tai skaitā kopējās darba samaksas par 11,9% un darba devēja iemaksas sociālajā apdrošināšanā par 10,4%.
Lielākais darbinieku atlīdzības pieaugums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs (par 21,7%); Mākslas, izklaides, izklaides un citi pakalpojumi (13,9%), profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība, administratīvā darbība un apkalpojošās darbības (12,6%). Pakalpojumu nozarēs strādājošajiem atalgojums pieauga vidēji par 11,8%.
Kopējais darbības rezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 9,0%, savukārt ražošanas, importa un subsīdiju nodokļu saldo palielinājās par 2,7%.
Lasi arī: Latvenergo peļņa pēdējos deviņos mēnešos pieaug 2,7 reizes
