Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022.gadā, Latvijas IKP pēc neizlīdzinātajiem sezonālajiem un kalendārajiem datiem samazinājies par 0,1%.
Tikmēr Igaunijas IKP krities par 2,5%, viņš ziņoja kļūda.
Tā ir inflācijas samazināšanas cena, komentējot šos datus, saka SEB ekonomists Dainis Gaspoitis. Latvijas IKP, pēc provizoriskiem aprēķiniem, ietekmēja apstrādes rūpniecības sarukums par 3,3%, bet pakalpojumu nozarēs – par 0,1%.
Par dažādiem produktiem iekasēto nodokļu apjoms bija par 1,9% lielāks nekā gaidīts.
Salīdzinot ar otro ceturksni, sezonāli un kalendāri izlīdzinātie dati liecina, ka 3. ceturksnī IKP krities par 0,6%. Pilns Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes ziņojums par IKP lielumu un izmaiņām 2023. gada trešajā ceturksnī tiks publicēts 30. novembrī.
Igaunijas Statistikas pārvalde savus datus par valsts IKP izmaiņām trešajā ceturksnī precizēs novembra beigās. Saskaņā ar provizorisko aprēķinu – 2023.gada jūlijā Igaunijas IKP piedzīvoja kritumu par 2,5%, salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni. Fonds arī atzīmē, ka valsts IKP pirmajā un otrajā ceturksnī samazinājās attiecīgi par 2,9% un 3,2%.
***
Operatīvo analīzi veica SEB bankas ekonomists Deniss Gaspoitis:
Sākotnējā aplēse izrādījās mazāk drūma nekā gaidīts, lai gan situācija nebūt nav laba. Šī, iespējams, ir optimālā situācija, kurā galvenais mērķis ir novērst inflāciju. Lai samazinātu inflāciju līdz Eiropas Centrālās bankas vēlamajam līmenim (2%), spiediens uz ekonomiku, palielinot procentu likmes, saglabāsies. tas ir iemesls
Turpināsies eirozonas ekonomikas, tostarp Latvijas, pārbaudes.
Valdības mērķis būs sabalansēt riskus, lai, saprātīgi īstenojot atbalsta pasākumus, nepieļautu ekonomikas nonākšanu dziļākā lejupslīdē. Raugoties no inflācijas perspektīvas, stagnējoši apstākļi ekonomikā saglabāsies arī turpmākajos sešos mēnešos. Ārējā vide stabilizēsies, kad atjaunosies ilgtspējīga patērētāju pirktspēja un uzticēšanās eksporta tirgiem. Bet tas būs ilgs un nedaudz pakāpenisks process.
Zemāka inflācija ES dalībvalstīs jau ir izraisījusi augstāku pirktspēju. Tomēr pārliecību vairos skaidrāki signāli par procentu likmju samazināšanu. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm skaidrāka aina var parādīties 2024. gada otrajā ceturksnī. Daudzviet Eiropā patērētāji atgūs inflācijas dēļ zaudēto pirktspēju aptuveni 2025. gada beigās.
Nākamajos mēnešos Latvijas eksporta un ražošanas apjomi turpinās samazināties.
Lai gan Latvijas vidējā pirktspēja ir atspēkojusies, iekšzemes patēriņa pieaugums pamazām pieaug. Pozitīvi signāli tiek gaidīti no investīcijām, jo Eiropas fondu līdzekļu ieplūde ir gaidāma. Tas stimulētu arī privātās investīcijas. Izaugsme IKT nozarē, visticamāk, turpināsies, jo tā lielā mērā ir atkarīga no eksporta un palīdz kompensēt preču eksporta apjoma kritumu.
Izrādās, ka darba tirgus ir neticami elastīgs. Aptaujas uzņēmumu vidū liecina, ka darbaspēka trūkums joprojām ir liela problēma. Šī iemesla dēļ nav gaidāma būtiska pasliktināšanās darba tirgū. 2023. gadu ekonomika, visticamāk, beigs ar nelielu kritumu. Tā ir inflācijas samazināšanas cena. Nākamgad, stabilizējoties inflācijas videi, izaugsme atjaunosies līdz 2,5%.
Lasi arī: Maskava reaģēs, ja Eiropas Savienība Ukrainā izmantos iesaldētos Krievijas aktīvus
