Pēc provizoriskiem aprēķiniem, IKP ietekmēja ražošanas nozaru pieaugums par 3,6%, bet pakalpojumu sfēras kritums par 0,7%. Par produkciju iekasētie nodokļi būtiski samazinājušies par 9,2%.
Salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni, IKP pieauga par 0,4% (pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem).
Taču, ja tie apstiprināsies, februāra beigās publicējot precizētos IKP rādītājus, tie nozīmēs, ka Latvijas IKP 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, krities par 0,6%.
Finanšu ministrija centās izcelt kopumā pesimistisko skaitļu pozitīvo pusi, liekot domāt, ka lejupejošās tendences beigas varētu būt vēl tikai ceturtdaļas attālumā.
“Latvijas ekonomikas attīstību kopumā šogad turpinās noteikt situācija ārējos tirgos un, pirmkārt, eirozonā, kur ekonomikas izaugsme gaidāma spēcīgāka nekā pērn, lai gan joprojām vēsturiski zems līmenis, kas bremzē ekonomikas izaugsmi.” Eirozonā Eiropas Centrālās bankas procentu likmes paaugstinās, taču līdz ar zemāku inflāciju sagaidāms arī procentu likmju kritums, kas labvēlīgi ietekmēs eirozonas izaugsmi.
“Gada pirmajā ceturksnī Latvijas tautsaimniecība vēl varētu nedaudz samazināties salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet jau nākamajos ceturkšņos, tai atkopjoties, sagaidāms IKP pieaugums arī visa gada garumā. izaugsmes tempi turpinās,” viņa sacīja. Ministrija: “Tas palēnināsies ģeopolitiskās situācijas un ļoti lielās nenoteiktības dēļ, kas primāri negatīvi ietekmē investīciju apjomu.”
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
