Nevar ar pilnīgu pārliecību apgalvot, ka drīzumā Turcijas parlaments varētu ratificēt Zviedrijas iestāšanos NATO, uzskata Latvijas Starptautisko attiecību institūta (LĀI) pētnieks un Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gintis Jegermanis.
Viņš norādīja, ka pēdējā pusotra gada laikā šajā lietā ir sajauktas daudzas tēmas. Piemēram, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans NATO samita laikā Viļņā paziņoja par atbalstu Zviedrijas pievienošanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), valdīja liels optimisms. Taču divas dienas vēlāk Erdogans preses konferencē paziņoja, ka, lai gan viņš jau ir pieņēmis lēmumu, tomēr ir jāgaida Turcijas parlamenta sēdes rudens sesijā.
Kopš NATO samita Viļņā notikuši vairāki “nepatīkami notikumi”, sacīja Ģēģermanis. Dānijā un Zviedrijā izcēlās protesti, tostarp Svētā Korāna dedzināšana pie dažādu valstu vēstniecībām. Tas, pēc Latvijas eksperta domām, radīja pilnīgi jaunu situāciju – kamēr Zviedrija agrāk tika uzskatīta par tolerantu valsti,
Tagad pret valsti notiek milzīga dezinformācijas kampaņa,
Ir redzama Krievijas iesaistīšanās.
“Mērķis ir visos iespējamos veidos sagrozīt Zviedrijas tēlu, mēģinot saistīt atsevišķu ekstrēmistu provokācijas un izgājienus ar atbalstu Zviedrijas valdībai un parlamentam, kas ir smieklīgi. Tas ir izraisījis daudzus protestus islāma valstīs,” teica eksperts.
Viņš norādīja, ka demonstranti, kas iebilda pret Svētā Korāna dedzināšanu, šovasar uzbruka Zviedrijas vēstniecībai Bagdādē, Irākā. Arī vēstniecība tika pakļauta dedzināšanas avārijai. Vardarbīgi protesti izcēlās arī dažādās pasaules valstīs. Pret zviedriem pēdējo mēnešu laikā vērsušās arī dažādas ekstrēmistu grupas. Irānas garīgais līderis Ali Hamenei pat izteicies, ka Zviedrijas valdība gatavojas karam pret islāma pasauli. Kā viņš teica
Ka Zviedrija bija kļuvusi par “leģitīmu mērķi”.
Tas būtībā ir aicinājums uzbrukt Zviedrijas pilsoņiem un valsts interesēm ārvalstīs.
Ar līdzīgu paziņojumu nācis klajā Irākas ekstrēmistu grupējums Ashab al-Kahf, aicinot uzbrukt un nogalināt zviedrus, kā arī uzbrukumus valsts interesēm. Pagājušajā nedēļā Briselē tika nošauti divi Zviedrijas futbola līdzjutēji un vēl viens cilvēks tika ievainots.
“Šī ir pilnīgi jauna situācija, jo tiek apdraudētas Zviedrijas intereses visā pasaulē, un paši zviedri saņem draudus. Pat Zviedrijā ir bijuši visādi incidenti. Pagājušajā vasarā Turcija apsūdzēja gan Zviedriju, gan Somiju, ka tā rīkojas “vienaldzīgi”. ‘ pret teroristiem,” viņš teica. Ģēģermanis: “Kopš tā laika abās valstīs ir mainījušies likumi, bet tomēr Turcijas prezidents un citas amatpersonas ir teikušas, ka ar to nepietiek.”
Viņš sacīja, ka šovasar pēc tam, kad Erdogans paziņoja par atbalstu Zviedrijas uzņemšanai NATO, viņa partijas un citas Turcijas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas nāca klajā ar kritiskiem paziņojumiem, sakot, ka Zviedrijai nav vietas NATO.
Viņš piebilda: “Mums vēl nedaudz jāpagaida un jāskatās, kā Turcijas parlaments reaģēs. Mēs joprojām nezinām, kā Ungārijas pretošanās var beigties.” Latvijas eksperts sacīja: “Kad Erdogans paziņoja par savu lēmumu nosūtīt dokumentus Turcijas parlamentam saistībā ar Zviedrijas iestāšanos NATO viena no pusēm lūdza Ungārijas parlamenta opozīcija sarīkoja ārkārtas sēdi, lai balsotu arī par Zviedrijas iestāšanos NATO.
LĀI pētnieks arī sacīja, ka Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā partija Fidesz nesteidzas darīt opozīcijas partijas piedāvāto. Agrākais datums, kad Ungārijas parlaments var sanākt, ir 6. novembris. Ģēģermanis uzsvēra, ka Erdogana lēmums ir pozitīvs solis uz priekšu, tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka Zviedrijas pievienošanās NATO ir tēma, kas līdz šim bijusi saistīta ar vairākām lietām, kas viena ar otru šķiet nesaistītas.
“Kad Erdogans sāka iebilst pret Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, daudzi eksperti apgalvoja, ka viens no slēptajiem iemesliem bija tas, ka Turcija vēlējās ASV atbalstu iznīcinātāju F-16 iegādē, ko ASV pat liedza Turcijai. Tagad. Somija un Zviedrija, kā arī vairākas citas valstis nolēmušas nepārdot ieročus Turcijai. Gada laikā tas mainījies, jo gan Somija, gan Zviedrija ir atcēlušas aizliegumu pārdot ieročus Turcijai. Tomēr lēmums nav pieņemts vēl ir izgatavots. Pārdod ieročus ar ASV. Var būt kaulēšanās periods, jo ASV Kongress tagad cieš no paralīzes. Eksperts teica: “Tajā pašā laikā mēs varam cerēt, ka Turcijas prezidents izdarīs iepriekš minēto lēmumu, jo Turcijas parlaments ir gatavs to atbalstīt.
Uz jautājumu, kas notiktu, ja Ungārija un Turcija atteiktos ratificēt Zviedrijas iestāšanos NATO, Ģēģermanis norādīja, ka, iespējams, kaulēšanās turpināsies.
Lasi arī: Video | Turkiye bombardē kurdu nemierniekus pēc sprādziena Ankarā
Zviedrijas pievienošanās ir jāratificē visām 31 NATO dalībvalstij. Turcija un Ungārija ir vienīgās atlikušās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas.
