Latvijas Centrālā banka sagaida “īslaicīgu un seklu recesiju” / Raksts

“Šīs prognozes ieskauj pastāvīgi augsta nenoteiktības pakāpe, kas izriet no negaidītā Krievijas uzsāktā kara un ar to saistītās globālās cenas, īpaši enerģijas cenu attīstības,” teikts centrālās bankas preambulā.

Latvijas IKP pieauguma prognoze 2022. gadam tika pārskatīta uz leju līdz 2,1% (septembrī 3,0%), tomēr kopējā ekonomikas perspektīva kopumā palika nemainīga, un attīstība 2023. gadā ir līdzīga iepriekšējām prognozēm, prognozējot sarukšanu 2%. 0,3% (samazinājums par 0,2%
septembris), ”sacīja LB.

Taču to, ko dēvē par “nedaudz IKP pieauguma kritumu”, pavadīs izteiktāks mājsaimniecību patēriņa kritums par 5,6%. LB brīdināja, ka “mazāka pirktspēja negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību”.

Paredzams, ka 2024. gadā ekonomikas izaugsme atjaunosies līdz iepriekš prognozētajiem 4,4% un 2025. gadā pieaugs līdz 3,5%, lai gan, protams, šos skaitļus ietekmē arī daudzi faktori, tostarp kara notikumi.

Tikmēr inflācija būs lielāka problēma, nekā tika gaidīts iepriekš.

“Inflācija joprojām ir augsta, un Latvijas Bankas prognozēs izmantotie pieņēmumi par pasaules pārtikas cenu pieaugumu un iekšzemes algām ir pārskatīti uz augšu, kas ir izraisījis inflācijas prognožu pārskatīšanu visā aplēšu periodā: tiek prognozēts, ka inflācija pieaugs par 17,3% gadā. 2022.gadā (septembrī – 16,9%), 2023.gadā – par 10,9% (septembrī – 9,2%) un 2024.gadā – par 4,4% (septembrī – 3,4%). 2025.gadā inflācija gaidāma 3,0% līmenī, sacīja LB.

Es brīdināju.

Centrālā banka norādīja, ka klibojošo patēriņu turpmākajos gados atbalstīs papildu valdības atbalsta pasākumi enerģētikas krīzē un būtisks minimālās algas paaugstinājums, taču uz pieaugošās inflācijas fona patērētāji saglabās piesardzību.

“Lai gan gada beigas un nākamā gada sākums Latvijas ekonomikā iezīmēsies ar stagnāciju, sagaidāms, ka šī stagnācija būs īslaicīga un virspusēja… Saspringts darba tirgus apvienojumā ar augstu minimālo algu un algu pieaugumu atsevišķās jomās publiskajā sektorā turpmākajos gados saglabāsies vidējais algu pieaugums, un pirktspēja atjaunosies 2023. gada otrajā pusē.

Centrālā banka, kas jaunajai valdībai sniedza dažus politiskus ieteikumus, sacīja: “Valsts atbalstam ir jāsasniedz visneaizsargātākās mājsaimniecības, tas nedrīkst izraisīt inflācijas pieaugumu, un tajā pašā laikā tam vajadzētu stimulēt enerģijas taupīšanu. beidzas, valsts budžeta deficīts samazināsies.” Tomēr, palielinoties algām atsevišķās nozarēs, palielinoties izdevumiem aizsardzībai un iekšzemes drošībai, kā arī palielinoties izdevumiem klimata mērķu sasniegšanai, budžeta bilances uzlabošana varētu būt lēnāka, nekā iepriekš tika gaidīts.

Viņa piebilda, ka jārēķinās ar finansējuma nosacījumu izmaiņām, ar kurām saskaras valdība, jo augstākas aizņēmumu likmes nozīmē lielākas parāda apkalpošanas izmaksas.

Pastāstiet mums par kļūdu