Lai mazinātu krīzi COVID-19, plānots pieņemt ātruma samazināšanas pabalsta maksimālo robežu 1000 eiro apmērā. Tāpat plānots subsidēt COVID-19 krīzes skarto uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina informācija no vasara.
Atbalsta pasākumi tiks nodrošināti no pirmās ārkārtas dienas – 9. novembra – līdz 2020. gada 31. decembrim.
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pēc pirmdien notikušās koalīcijas sanāksmes sacīja, ka atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta šoreiz tas tiks piešķirts plašāk visiem cilvēkiem, kuri nav spējīgi strādāt.
Pēc Vitenberga teiktā, pašnodarbinātajiem un patentmaksājumu saņēmējiem ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
Tika pārrunāti Ekonomikas ministrijas priekšlikumi, kurus izstrādāja finanšu ministra Jāņa Reisa vadītā grupa uzņēmējdarbības un strādājošo atbalstam. Pēcpusdienā koalīcijas partneri apsprieda priekšlikumus. Otrdien, 10. novembrī, Ministru kabinets plāno apspriest un lemt par šiem priekšlikumiem.
Ekonomikas ministrijas priekšlikums paredz palēnināšanās pabalstu pieņemšanu – ar minimālo summu 330 eiro un maksimāli 1000 eiro. Turklāt par vienu apgādājamo tiek plānots maksāt 50 eiro. Reirs iepriekš bija teicis, ka bezdarbnieka pabalstus maksās par viszemāko summu neatkarīgi no sociālajām iemaksām.
Bezdarbnieka pabalstus varēs saņemt to uzņēmumu darbinieki, kuru pārdošanas apjomi augustā, septembrī un oktobrī ir samazinājušies par vismaz 20% un kuri darbojas nozarē, kuru ietekmē valdības ārkārtas lēmums.
Paredzams, ka subsidētajām darba vietām tiks piešķirti 50% no vidējās algas, kas izsludināta šā gada augustā, septembrī un oktobrī. To maksās ne vairāk kā 500 eiro apmērā.
Šis atbalsts ir paredzēts cilvēkiem, kuru apgrozījums augustā, septembrī un oktobrī ir samazinājies vismaz par 20% un kuri paļaujas uz NACE kodu, kas strādā nozarē, kuru skar valdības ārkārtas lēmums, un kamēr uzņēmums turpina darboties ierobežotā veidā.
Subsīdijas tiks piešķirtas uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjomi augustā, septembrī un oktobrī ir samazinājušies par 20%, ja vien tie darbojas nozarē, kuru ietekmē valdības ārkārtas lēmums. Šis atbalsts bija paredzēts fiksētā algas, kas samaksāta augustā, septembrī un oktobrī, apmērā, par kuru tika samaksāti visi nodokļi.
Lasīt arī: Ministrs: Privātais darba devējs maksās nodokļus no faktiskajiem ienākumiem, nevis no minimālās algas
Vitenbergs atzīst, ka ārkārtas ierobežojumi tieši ietekmē cilvēku intensīvas nozares, piemēram, restorānus, tirdzniecību, izklaidi un skaistumkopšanas salonus (kuros strādā vairāk nekā 50 000 cilvēku), bet to uzņēmumu un darbinieku skaitu, kuru darbību tieši ietekmē pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot COVID-19 izplatība ir daudz lielāka.
“Kopš pavasara lielākajai daļai uzņēmēju nav bijis iespējas pilnībā atsākt darbību. Bija problēmas ar līdzekļu plūsmu un piegādes ķēdi, kavējās maksājumi un tika konstatēts apgrozījuma līdzekļu trūkums. Valdības lēmums pasludināt ārkārtas stāvokli izraisīja papildu ierobežojumus daudziem uzņēmumiem. Tāpēc atbalsts būs pieejams visiem uzņēmumiem un darbiniekiem, kurus skar COVID-19, ”sacīja ministrs.
Iepriekš bezdarbnieka pabalstus maksāja no marta vidus līdz jūnija beigām. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju šajā laika posmā tika izmaksāti 133 462 bezdarbnieka pabalsti 53,6 miljonu eiro apmērā. Kopumā šie pabalsti tika izmaksāti 55 179 darbiniekiem un 2388 pašnodarbinātajiem.
Vidējā bezdarbnieka pabalsta summa svārstījās no 400 eiro līdz 450 eiro. 2,6% darbinieku saņēma 50 eiro palēninājuma pabalstus, 26,5% – pabalstus no 50 līdz 249,9 eiro, 23,9% – pabalstus no 250 līdz 429,99 eiro, 27,7% pabalstus no 430 līdz 699,99 eiro, savukārt 700 eiro robeža bija maksāja 19,3% cilvēku.
20% pieteikumu bezdarbnieka pabalstiem saņēma no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, 13,9% pieteikumu bija no ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumiem, 9,5% no pārstrādes rūpniecības uzņēmumiem, 9,5% no profesionālo zinātņu un tehnisko pakalpojumu nozares un 9,5% no pieteikumiem, kas saņemti no māksla, un 8,2% pieprasījumu tika saņemti no atpūtas un izklaides industrijas.
