Pēc ministra teiktā, jau gadiem ir skaidrs, ka Latvijā reālas konkurences pārtikas mazumtirdzniecības nozarē nav. “Ja precei var piemērot 300% uzcenojumu plus PVN un konkurenci, tas nozīmē, ka spēlētāju ir tik maz un tirgus ir tik sadalīts, ka kaut kāda iejaukšanās šeit ir loģiski nepieciešama,” sacīja Šmits.
Ministrs sacīja, ka Konkurences padome pārbauda piecu pārtikas grupu veidošanu un tām uzlikto finansiālo peļņu. “Secinājumi būs pavisam drīz, gaidīsim tos…”, sacīja Ūmets, norādot, ka neatbalsta valsts iejaukšanos tirgū un pārtikas cenu regulēšanu veikalos, jo tā arī būtu atgriešanās padomju laikos.
Taču apsveicama doma būtu pārtikas cenu uzraudzība un publicēšana. Ohmets sacīja, ka pārtikas cenas veikalos varētu uzraudzīt privāts regulators. Arī finanšu ministrs Arfils Ašeradens (Jaunā vienība), kurš ir nobažījies par pārtikas cenu būtisko ietekmi uz inflāciju, norādīja, ka regulatora izveide ir izvēles iespēja.
Satraukumu par pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos paudušas arī vairākas lauksaimnieku organizācijas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis LTV sacīja: Ja ir vēlme būt godīgiem pret patērētājiem, piegādātājiem un tirgotājiem ir jāpaziņo savas cenas un piemaksas.
“Pagaidām slēpjamies aiz “komercnoslēpuma”. Tiesa, līgumos ir rakstīts, ka šīs cenas nedrīkst paziņot bez abu pušu piekrišanas. Aicinām visus ķēdē iesaistītos posmus – ražotājus, pārstrādātājus un tirgotājus – paziņot par šīm papildu nodevām, un tad jau redzēs, kura puse taisīs etiķetes,” sacīja LOSP prezidents.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
