Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstījis vienošanos ar Igaunijas valdību par solidaritāti darbībās gāzes piegāžu drošības nodrošināšanai, apstiprina ministrijā.
Šis ir starptautisks savstarpējs līgums, kas nosaka kārtību, kādā Latvija vai Igaunija sniedz viena otrai palīdzību situācijās, kad kāds no tiem nonāk ārkārtas situācijā ar gāzes piegādēm. Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss līgumu parakstīja savas valsts vārdā.
“Tādā veidā mēs stiprināsim Baltijas valstu reģionālo sadarbību enerģētikas sektorā un apliecināsim savu gatavību sniegt savstarpēju palīdzību enerģētikas krīzes gadījumā,” norāda Vitenbergs.
Līgums sastāv no 19 pantiem, kuros sīki izklāstīti savstarpējās palīdzības sniegšanas un saņemšanas nosacījumi. Vienošanās ietver arī trīs solidaritātes principus – tirgus aktivitātes, izsoles aktivitātes un ārpustirgus darbības.
Ārkārtas situācijas gadījumā gāzes tirgū pirmais solis būs tirgus pasākumu īstenošana, vienai pusei iepērkot nepieciešamo gāzes apjomu no otras puses biznesa saskaņā ar pirkuma līgumiem. Ja nebūs iespējams nopirkt tik daudz gāzes, lai vienpusēji apgādātu visus gāzes lietotājus, tiks rīkota izsole. Šajā gadījumā sniedzējs organizē izsoli, kuras laikā gāzes piegādes uzņēmumi varēs solīt gāzes piegādi. Turklāt, ja tirgus un izsoles procedūras būs nepietiekamas, lai iegūtu pietiekamu dabasgāzes apjomu vai ja viena puse nepieņems otras puses piedāvātos piedāvājumus, tiks atļauts pagarināt citu piedāvājumu ar ārpustirgus pasākumiem. Tas ietver, piemēram, dabasgāzes piegādes ierobežojumus noteiktiem gāzes lietotājiem no piegādātāja puses. Tiks nodrošināta kompensācija par ārpustirgus pasākumiem.
Kā zināms, Eiropas Parlamenta un Eiropadomes regulā teikts, ka ārkārtas situācijā ES dalībvalstīm ir jāsniedz un jāsaņem atbalsts pārējām ES dalībvalstīm, kurām ir kopīgs pieslēgums gāzes vadiem. Regula arī nosaka, ka visām tieši saistītajām dalībvalstīm ir jāveido savstarpēja vienošanās par solidaritātes mehānisma izmantošanu.
Solidaritātes mehānismi ES dalībvalstīm ir jāpārņem, lai tos izmantotu kā mehānismu, lai mazinātu ārkārtas situāciju sekas gāzes tirgū un nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi dažādiem lietotājiem jeb “solidaritātes aizsargātajiem lietotājiem”.
Šo lietotāju vidū ir mājas, skolas, bērnudārzi, slimnīcas, valsts un pašvaldību sociālās labklājības centri un rehabilitācijas iestādes, krīzes centri, sociālās rehabilitācijas iestādes cilvēkiem ar atkarībām, neatliekamās palīdzības dienesti, telekomunikāciju centri, neatliekamā medicīniskā palīdzība, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, valsts. Bruņotie spēki, valsts policija, valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, cietumi, mobilās civilās aizsardzības vienības.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka ir svarīgi, lai enerģijas patēriņš netiktu pārtraukts vai ierobežots tikai aizsargātajiem lietotājiem neatkarīgi no enerģētiskās krīzes.
