Latvijas valdošā koalīcija plāno apspriest iespējamos risinājumus straujā cenu kāpuma kompensēšanai, pirmdien, 26.aprīlī, žurnālistiem sacīja valdības partiju pārstāvji.
Sociālās labklājības ministrs Gatis Iglītis pagājušajā nedēļā iepazīstināja koalīcijas partijas ar plānu nākamgad palielināt minimālo algu no 640 eiro līdz 700 eiro. Pirmdien Igletes sacīja, ka kolēģi kopumā nav pret algu palielināšanu līdz 640 eiro, jo šogad minimālā alga netika paaugstināta. Tas nozīmē, ka 2023. gadā šim solim vajadzētu būt ātrākam.
Ministrs skaidroja, ka 640 eiro izvēlēti, jo tas atbilst 50% no vidējās algas apmēra citās valstīs – sistēmai, kas jau darbojas citās Eiropas valstīs un ir saistīta ar ES direktīvu par atbilstošu minimālo algu.
“Mēs nevēlamies nonākt situācijā, kad mēs un Bulgārija esam divas valstis ar zemākajām minimālajām algām ES, atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, kur atšķirība starp pieejamajām algām jau ir 150 eiro,” sacīja Iglītis. . .
Latvijas Ministru prezidents Krišāns Karičs, komentējot jautājumu par iespēju palielināt minimālo algu, sacīja, ka šāda iespēja var izraisīt inflācijas pieaugumu. Viņš norādīja, ka cenu kāpums ir izaicinājums Latvijai, Eiropai un pārējai pasaulei. Tāpēc ir tik svarīgi saprast labāko mijiedarbības veidu.
Premjers norādīja, ka Trīspusējā Nacionālās sadarbības padome jau pārrunājusi iespējamos risinājumus, piebilstot, ka diskusijas jāturpina – ar sociālajiem partneriem, dažādu nozaru un banku ekspertiem.
Kariņš norādīja, ka ir nepārprotami jāvirzās uz priekšu ar mērķtiecīgu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām lielākās problēmas rada augstās cenas. Vienlaikus ir jāizvērtē argumenti par labu minimālās algas palielināšanai.
“Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Es domāju, ka nav vienkārša risinājuma, jo katram risinājumam ir savas blakusparādības, bet mums kā politiķiem ar sociālajiem partneriem un ekspertiem ir jāanalizē, jāapspriež un jāatrod ceļš, kā dalīties ar visiem,” Karišs. teica.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards sacīja, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk rast risinājumu, lai palīdzētu vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, jo
Paredzams, ka cenas turpinās pieaugt.
Runājot par risinājumu, kas ietver minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada, ministrs sacīja, ka piekrīt premjeram – minimālās algas paaugstināšana varētu celt inflāciju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs sacīja, ka nepieciešams apsvērt kompleksus risinājumus, lai palīdzētu zemo un vidējo algu iedzīvotājiem apmierināt viņu vajadzības.
Plešs teica, ka viņa partija Attīstībai / Par! Viņš uzskata, ka ir jāveido vienota atbalsta sistēma, kas būtu mērķtiecīgāka un varētu ietvert minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī citus risinājumus, tostarp pensiju sasaisti jau no 1.jūlija.
Igletes sacīja, ka koalīcija nebija panākusi vienošanos par indeksācijas procedūru jau 1.jūlijā.
Politiķis skaidroja, ka pensiju piesaistīšana papildus izmaksātu 26 miljonus eiro mēnesī. Tieši tāpēc, ja indeksācija veikta 1.jūlijā, nevis 1.septembrī, tas valsts budžetam nozīmē papildu izmaksas 52 miljonu eiro apmērā.
Politiķis sacīja, ka saskaņā ar iepriekšējo koalīcijas lēmumu Labklājības ministrija jau strādā pie grozījumiem pensiju likumā par pensiju indeksu 1.septembrī.
Uz jautājumu, vai septembris nav par vēlu pensiju indeksam, labklājības ministrs sacīja, ka 1.jūlijā stājas spēkā neapliekamā minimuma palielinājums no 300 eiro uz 500 eiro. Tas palīdzētu atbalstīt mazo pensiju un mazo algu saņēmējus, sacīja politiķis.
Karičs arī sacīja, ka vienošanos par pensiju indeksu koalīcijas partijas panāca 1.septembrī, t.i., pirms 1.oktobra.
Premjers arī norādīja, ka nepieciešams virzīties uz mērķtiecīgu atbalstu cilvēkiem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk. Valdībai jāturpina strādāt šajā virzienā.
