Latvija Saimaa izturējusi universitātes vadības reformu pēc 271 priekšlikuma izskatīšanas – Baltic News Network

Otrdien, 8. jūnijā, Latvija Saeima pieņēma augstākās izglītības vadības reformas galīgo lasījumu. Šī reforma paredz mainīt augstākās izglītības sistēmas pārvaldību, sadalīt universitātes un koledžas jaunās kategorijās un mainīt to iekšējo vadību.

Par likumu nobalsoja 52 Pārstāvju palātas deputāti, divi balsoja pret un 26 atturējās – Pārstāvju palātas locekļi. Zaļo un zemnieku savienība Un Harmonijas.

Tuvojoties pēdējam balsojumam, bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reness Znoti sacīja, ka šī reforma palīdzēs mazināt sadrumstalotību un uzlabot resursu izmantošanu. “Šai reformai ir tikai viens mērķis – nodrošināt Latvijai kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu izglītību. Bez šaubām, mēs spērām soli pareizajā virzienā, ”sacīja deputāts.

Opozīcijas pārstāvis Edgars Kočinss (harmonijaViņš norādīja, ka tas, ko ministrija sākotnēji iesniedza, bija nekvalitatīvs likumdošanas priekšlikums, piebilstot, ka Parlamentam divos lasījumos bija jāiziet vairāk nekā 600 priekšlikumu. Kočins sacīja, ka modifikācijas bija vēl viens eksperiments, un sacīja, ka “Harmony” frakcija nebūs atbildīga par šī eksperimenta sekām. Opozīcijas pārstāvis Vjislavs Dombrovskis sacīja, ka neatbalstīs šo likumdošanas projektu.

2020. gada 18. februārī Ministru padome apstiprināja ziņojumu par universitāšu iekšējās vadības modeļu maiņu. Šis ziņojums bija pamats strīdīgajai universitātes administrācijas reformai.

20. maijā grozījumi tika iesniegti Pārstāvju palātā, un Izglītības, kultūras un zinātnes komiteja sāka grozījumu sagatavošanu.

Galīgajam lasījumam tika iesniegts 271 ierosinājums. Skatīts 8. jūnijā bez lieliem strīdiem un ilgām diskusijām.

Pārstāvju palātas pieņemtie grozījumi paredz mainīt vidusskolu klasifikāciju un iekšējās vadības modeli. Apstiprinātajā redakcijā paredzēts iedalīt vidusskolas trīs kategorijās – zinātnes universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, mākslas un kultūras universitātēs ar likumdošanā noteiktajiem kritērijiem.

Grozījumi paredz arī jaunas iekšējās vadības institūcijas – Universitātes padomes – izveidošanu. Šī institūcija būs atbildīga par augstskolu attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās īstenošanas uzraudzību.

READ  Epidēmija ir radījusi nevienlīdzīgus izglītības apstākļus Latvijā / Raksts / Eng.lsm.lv

Līdz šim visaktīvākās diskusijas bijušas par studentu skaita standartiem zinātnes universitātēs.

Pret priekšlikumu par studentu skaitu iebilda vairāki deputāti un nozares pārstāvji, norādot, ka šis standarts nav pamatots un visvairāk skars Daugavpils un Liepājas universitātes. Sākumā bija zināma opozīcija pret padomju ideju un to funkcijām, kā arī citu struktūru, piemēram, Konstitucionālās padomes, Senāta un rektora, atlikušo lomu.

Tajā pašā laikā tika uzsākta augstākās izglītības sistēmas vadības reforma ar nolūku likvidēt Augstākās izglītības padomi. Šī iniciatīva ir izraisījusi lielu satricinājumu izglītības nozarē. Galu galā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma lēmumu augustā virzīt par padomes nākotni.

Plānots, ka Augstskolu likuma grozījums stāsies spēkā 16. augustā.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top