Saskaņā ar ANO datiem 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits gada vidū bija 1 886 198.
2022. gada sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits sasniedza 1 miljonu 876 tūkstošus cilvēku, kas ir par 17,5 tūkstošiem mazāk nekā pērn.
Pašreizējais Latvijas iedzīvotāju skaits uz 2023. gada 17. maiju ir 1 826 608, pamatojoties uz jaunāko ANO datu sagatavošanu Worldometer.
Latvija jau daudzus gadus ir cietusi no tā sauktās “smadzeņu aizplūšanas” – fenomena, kurā no valsts emigrē kvalificēti un augsti apmācīti jaunieši. Kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības un Šengenas zonas dalībvalsti un, strādājot citās valstīs, kļuva īpaši viegli, cilvēkkapitāla bēgšana no valsts pastiprinājās un sasniedza augstus rādītājus, kad Latvija emigrācijas dēļ zaudēja daudzus iedzīvotājus.
Jauniešu skaits turpina strauji samazināties. 2022. gada sākumā valstī dzīvoja 234 500 zēnu un meiteņu vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Tas ir 12,5% no visiem iedzīvotājiem. Šīs grupas lejupslīdes pamatā ir ne tikai dzimstības un dzīves līmeņa kritums, bet arī imigrācija. Jauni un talantīgi cilvēki šeit nevēlas palikt.
Šogad ir parādījies jauns iemesls, kāpēc jaunieši pamet valsti. Latvija atjauno obligāto militāro dienestu. Šādu lēmumu valsts parlaments pieņēma 5.aprīlī. Latvija obligāto militāro dienestu nav ieviesusi kopš 2007.gada, kad tas tika atcelts.
Sākot ar 2024. gadu, darbā pieņemto skaits palielināsies. Ik gadu, sākot ar 2028. gadu, plānots iesaukt 7500 Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi armijas apmērs palielināsies no vairāk nekā 22 000 karavīru līdz 50 000 karavīru, ieskaitot teritoriālo aizsardzību un rezervi.
Baltijas valsts jūtas apdraudēta no kara Ukrainā. Taču jaunās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudzi jaunieši nav pārliecināti, ka obligātais militārais dienests ir pareizā atbilde. Tikai neliela daļa cilvēku atbalsta obligāto militāro dienestu.
Jaunieši ir pazīstami ar saviem dumpīgajiem veidiem. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka nesenais Latvijas valdības lēmums par obligātā militārā dienesta atjaunošanu netika īpaši atzinīgi novērtēts.
Daudz mazāk cilvēku vēlējās kļūt par profesionāliem karavīriem. Pēdējā laikā valsts mēroga aptauja par šo tēmu nav veikta. Bet 2022. gada maijā veiktais pētījums atklāja, ka vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju bija pret. Kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes profesors Māris Andžāns, Vašingtonā bāzētajam Eiropas politikas analīzes centram februāra preses konferencē rakstot, jaunāko respondentu vidū atbalsts bijis mazāks, reformu atbalstījuši tikai 34% 18-24 gadus vecu jauniešu. ideja.
Latvijā ir arī vēl viena iedzīvotāju daļa, kam ideja par militāro dienestu nepatīk. Daži valsts krievvalodīgo minoritātes pārstāvji ir skeptiski par to, ko viņi uzskata par valsts prorietumniecisko trajektoriju. Krievvalodīgie ir aptuveni ceturtā daļa no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Iestāties Latvijas armijā, lai “cīnītu pret savējiem”, viņi nevēlējās darīt. Daudzi plāno doties prom. Līdz ar to parādās “vīriešu migrācijas” fenomens, kad augsti apmācīti un kvalificēti jaunieši emigrē no valsts, jo nav vēlmes dienēt.
