Kopš 2018. gada Latvijas zemnieki strādā ar zinātniekiem, lai izpētītu ilgtspējīgākas lauksaimniecības metodes, vienlaikus saglabājot ražīgumu, izmantojot bioogles, kontrolētas meliorācijas sistēmas vai bezaršanu. Šīm jaunajām ražošanas metodēm varētu būt būtiska nozīme oglekļa neitralitātē Eiropas lauksaimniecībā.
Lauksaimnieki Latvijā sadarbībā ar zinātniekiem ir eksperimentējuši ar dažādām lauksaimniecības metodēm. Pēdējo piecu gadu laikā šie lauksaimnieki ir eksperimentējuši ar trim metodēm — bioogles, kontrolētu drenāžu un bezaršanas lauksaimniecību —, cerot pārvērst tradicionālo lauksaimniecību par pozitīvu spēku klimata pārmaiņām.
Projektam dots nosaukums Livecraft To galvenokārt finansē Eiropas Komisija, tā mērķis ir rast jaunus risinājumus oglekļa neitralitātes sasniegšanai un ir sasnieguši rezultātus. Zinātnieki cer, ka šīs metodes tiks iekļautas ES tiesību aktos un Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsta sistēmā. Viņu pētījumos rezultāti, kas saistīti ar meliorāciju un bezaršanu, izrādījās daudzsološi.
Daži daudzsološi bezaršanas rezultāti
Bezaršanas lauksaimniecība nozīmē atturēšanos no lauku aršanas. Šīs metodes pamatā ir princips ļaut dabai pašai pārvaldīt sevi un pēc iespējas samazināt cilvēka iejaukšanos.
Angu zemnieku saimniecības īpašnieks Aivars Cimermanis iespēju izmēģināt bezaršanas sēšanu meklēja caur LIFECRAFT. Četru gadu laikā, pateicoties šai metodei, zemnieku augsnē bija iekļuvuši kukaiņi, sēnītes un citas baktērijas.
“Atdeve bija tāda pati vai lielāka,” Viņš teica Aivars Simarmanis Latvijas sabiedriskajai raidorganizācijai LSM, savukārt degvielas patēriņš samazinājies par 30 līdz 40 litriem uz hektāru, salīdzinot ar 90 līdz 110 litriem konvencionālajā lauksaimniecībā.
Izmantojot bezaršanas tehnoloģiju, Ivars Čimermanis uz vienu hektāru gadā absorbē vienu metrisko tonnu oglekļa dioksīda, pārvēršot savu saimniecību uz bezaršanas darbību, rotējot ar graudiem un pupām. Bezapstrāde nozīmē arī kultūraugu maiņu katru gadu.
Šai metodei ir arī trūkumi, piemēram, palielinās kaitēkļu parādīšanās risks fermās.
Šādas ekoloģiski ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes var piesaistīt investīcijas, jo īpaši Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros.
Kontrolējiet drenāžu, lai samazinātu ūdens zudumus
Zinātnieki ir identificējuši kontrolētu drenāžu kā otru veidu, kā pārvarēt vides un produktivitātes problēmas. Ja drenāža tiek kontrolēta, liekais ūdens vairs neieplūst grāvjos lauka malās, bet tiek uzglabāts augsnē, regulējot plūsmu. Šī sistēma dod iespēju lauksaimniekiem samazināt nevajadzīgus ūdens zudumus, pielāgoties ūdens trūkumam un samazināt plūdu risku.
Tas ļauj lauksaimniekiem izmantot mazāk mēslojuma, jo tas vairs netiek izskalots dabiskajos ūdens avotos, bet tiek reģenerēts caur notekūdeņu sistēmu. Turklāt šis risinājums atrisina arī dažus vides riskus, jo ķīmiskās vielas vairs neiekļūst ūdens ekosistēmās, tādējādi samazinot upju un dīķu piesārņojumu.
Neapmierinošāki rezultāti attiecībā uz biooglēm
Tomēr bioogles, kas ir jauns termins no bioogles un bioogles, iekļaušana augsnē nav izrādījusies ļoti veiksmīga. Bioogle, materiāls uz oglekļa bāzes, veidojas, karsējot biomasu bez skābekļa. Šo procesu sauc par pirolīzi. Viens no bioogles piemēriem ir kokogles. Turklāt bioogles ražošana ir pieejama visiem lauksaimniekiem, kuriem ir koksne vai lauksaimniecības atkritumi.
Pēc tam to iestrādā augsnē. Viena no tās priekšrocībām ir spēja absorbēt ūdeni, kad tas ir mitrs, un pakāpeniski atbrīvot to sausos periodos, uzlabojot augsnes mitrumu.
Zinātnieki uzskatīja, ka bioogles iekļaušana augsnē varētu palielināt produktivitāti, taču rezultāti bija nepārliecinoši, un produktivitāte saglabājās diezgan līdzīga. Biooglēm joprojām ir labvēlīga ietekme uz vidi, samazinot augsnes skābumu un uzlabojot augsnes apstrādi.
Pretēji LIFECRAFT izvirzītajiem secinājumiem, Citi zinātniski pētījumi Viņi ir pierādījuši, ka bioogles iekļaušana augsnē ievērojami palielina ražu. Apvienojot 26 atsevišķu pētījumu rezultātus par biooglēm, zinātnieki secināja, ka pēc bioogles iestrādāšanas augsnē produktivitāte palielinās vidēji par 13%.
