Latvija plāno pārdot līdzdalību valstij piederošajos uzņēmumos izaugsmes stimulācijas apstākļos

Latvija ir gatava jau nākamgad sākt valsts uzņēmumu akciju pārdošanu, valdībai cenšoties paplašināt kapitāla tirgus un paātrināt ekonomikas izaugsmi.

Baltijas valsts plāno uzsākt pirmo šādu aktīvu pārdošanu vairāk nekā divu desmitgažu laikā, lai līdz 2027. gadam palielinātu akciju tirgus kapitalizāciju līdz 9 procentiem no IKP.

Datus par uzņēmumu situāciju plānots apkopot līdz augusta vidum, bet skaidrāks laiks nākamajiem soļiem būs gatavs līdz gada beigām, norāda finanšu ministrs Arvelis Ašeradens.

“Patiesība ir tāda, ka mūsu kapitāla tirgus ir ļoti mazs, tā praktiski nav,” intervijā Rīgā sacīja Ašeradins. “Mēs pat neesam pierobežas tirgus.”

Maijā Finanšu ministrija nāca klajā ar ceļvedi, kurā uzsvērts, kā Baltijas valsts tirgus vērtība, kas 2021. gadā bija 3 procenti no IKP, atpaliek no ES vidējā rādītāja 54 procentiem. Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs sasniedza attiecīgi 17,4 procentus un 9,3 procentus.

Varas iestādes valstī ar aptuveni 1,8 miljoniem iedzīvotāju plāno izveidot īpašu fondu, lai palīdzētu privātuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt finansējumu, savukārt, paplašinoties kapitāla tirgiem, vietējiem pensiju fondiem un privātajiem klientiem būs iespēja investēt, kā arī piesaistīt ārvalstu pircējus. teica Ašeradens kungs.

“Air Baltic Corp” paziņoja, ka plāno sākotnējo publisko piedāvājumu līdz 2024.gada beigām, un arī valsts gāzes krātuves uzņēmums apsver iespēju pārdot daļu. Pat valsts elektroenerģijas uzņēmums Latvenerjo atkarībā no juridiskā audita rezultātiem var tikt kotēts daļēji, jo tā privatizācija ir aizliegta ar likumu.

“Mūsuprāt, tā nav privatizācija, tā ir daļēja kotēšana biržā,” sacīja Aceradenz.

Pagājušajā mēnesī Finanšu ministrija atjaunināja ekonomikas izaugsmes prognozi šogad par 1 procentu salīdzinājumā ar iepriekš fiksētajām prognozēm. Tomēr Latvija atpalika no Baltijas kaimiņvalstīm, samazinot atpalicību no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju.

READ  Skaidu trūkums ir noticis jau ilgu laiku: Vakil

Runāšana par imigrāciju Latvijā jau sen ir tabu, bet tas beidzot var mainīties. Pēc ministra domām, darbaspēka trūkuma problēmas risināšana varētu pievienot IKP par 0,8 procentiem.

Aseradins sacīja, ka apspriestie pasākumi ietver mērķtiecīgu imigrāciju, kā arī augstskolu sistēmas modernizāciju, lai piesaistītu vairāk ārvalstu studentu un darbinieku. Tāpat ir jāattīsta militārais sektors un IT eksports, viņš sacīja.

“Mēs neesam priecīgi par atpalicību no citām Baltijas valstīm ekonomiskās izaugsmes ziņā,” sacīja Ašeradins. “Valdība lūdza mūs mainīt šo situāciju, un mēs nācām klajā ar šo ideju.”

Atjaunināts: 2023. gada 9. jūlijā, plkst. 3:30

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top