Ieguldot vairāk nekā 12 miljonus eiro no ES Atveseļošanas fonda, Latvija izveidos nacionālo datu apstrādes mākoni. Šī projekta īstenošanai tika izvēlētas četras valsts institūcijas – “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Lauksaimniecības datu centrs.
Šobrīd datu uzturēšanā ir iesaistītas 13 institūcijas.
Jaunais mākonis nozīmēs, ka šajos četros centros tiks koncentrētas visas valsts administrācijai pieejamās skaitļošanas un datu uzglabāšanas iespējas. Pēc tam tie nodrošinās arī skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus sistēmām ar dažādām prasībām.
“Mūsdienās strauji attīstoties tehnoloģijām, tehnoloģijas ir kļuvušas sarežģītākas un vairs nevaram atļauties uzturēt speciālistus katrā organizācijā, kas nodarbosies ar serveru apkalpošanu,” skaidro Vides aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. un reģionālā attīstība. un datu uzglabāšanu un datu aizsardzību, šobrīd veidojam modeli, kurā integrēsim datu uzglabāšanas un apstrādes resursus valsts pārvaldē.
Šie četri centri sniegs datus kā pakalpojumu citām iestādēm, savukārt ministrijas varēs labāk tikt galā ar saviem tiešajiem pienākumiem.
“Iedzīvotājiem tas nozīmē, ka dati būs drošāki un valsts pārvaldē labāk uzturēsies – tam būs lielāka pārliecība,” sacīja Ozols. “Otrs ir tas, ka valsts pārvaldei ir jākļūst efektīvākai šo datu uzturēšanai.” “
Ko IT nozare saka par jaunās sistēmas izveidi un datu integrēšanu vienā mākonī datu apstrādei?
Latvijas IKT asociācijas prezidents Segni Paleža sacīja: “Pirmkārt, mēs koncentrējamies uz datiem, cilvēkresursiem un speciālistiem šajos datu centros. Galvenā doma ir tāda, ka nevajadzētu traucēt dažādu pakalpojumu sniegšanai, ko valsts sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai process būtu drošāks un pārdomātāks, jo nereti ir gadījies, ka neieejam nevienā no nacionālajām sistēmām, jo ir kaut kādas pārslodzes.
Piemēram, tas attiecas uz gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu, kas katru gadu rada problēmas iedzīvotājiem un sistēmu operatoriem.
Paļinas kundze atzīmēja: “Patiesībā ir zināms, ka 1.marts ir brīdis, kad visi cilvēki vēlēsies rādīt reklāmas. Tāpēc sistēmām ir jābūt gatavām izmantot papildu resursus no citiem datu centriem, lai varētu nodrošināt šo pakalpojumu.”
Nozare jau sen ir norādījusi uz nepieciešamību valstij koncentrēt savus resursus, lai attīstītu kopīgu IT resursu pārvaldību.
Eiropas Digitālo līgumu programmas vispārējais mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt visus būtiskos publiskos pakalpojumus pieejamus iedzīvotājiem tiešsaistē visās dalībvalstīs, un Nacionālā datu mākoņa ieviešana Latvijā būs nozīmīgs solis ceļā uz šo mērķi.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
