Otrā krimināllieta, kas bija starp abiem bijušajiem politiskajiem apsūdzētajiem Andresu Ile un Aenaresu, tika nodota Krimināllietu tiesai.
Ģenerālprokurors Monvīds Zelis skaidro, ka lieta tika nodota tiesai saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu. Ekonomikas lietu tiesa koncentrējas uz krimināllietām, kas skar noziegumus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, un citiem finanšu noziegumiem.
Neviens Ekonomikas tiesas tiesnesis iepriekš nav bijis tiesnesis. Uz jautājumu, vai pastāv bažas par pieredzes trūkumu tiesā šāda mēroga krimināllietu izskatīšanā, ģenerālprokurors sacīja, ka viss tika darīts saskaņā ar likumu un ka viņš uzticas tiesas jurisdikcijai.
Zelis arī apgalvoja, ka neviens no apsūdzētajiem nereaģēja uz iespēju panākt vienošanos par iespējamo sodu.
Iepriekš minētie kriminālprocesi ilustrē plašu krāpšanas darbību organizētā grupā:
Bijušais Latvijas premjerministrs Andres Ile, bijušais satiksmes ministrs Einarsylers, bijušais SIA Tet vadītājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Radio un televīzijas centra prezidents Loris Drib Citi apsūdzētie šajā kriminālprocesā ir Lattelecom (tagad Tate) komercdirektors Jānis Ligers, Toma Ābeles biznesa birojs, Toma Meisīša biznesa atbalsta nodaļa un bijušais Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.
Apsūdzības tika izvirzītas saskaņā ar krimināllikuma sadaļām par krāpšanu un naudas atmazgāšanu, un jo īpaši ar Satiksmes ministrijas 2008. gada iepirkuma darbībām saistībā ar digitālās televīzijas akreditāciju, kā norādīts ģenerālprokurora biroja iesniegtajā preses ziņojumā.
Tiek uzskatīts, ka apsūdzētie ir rīkojušies kopā, lai nodrošinātu, ka SIA Hannu Digital uzvarēja projektā un saņēma vairākus miljonus eiro lielu finansējumu. Bet šajā procesā valsts projekta kopējās izmaksas tika mākslīgi uzpūstas.
Ģenerālprokurors sacīja, ka katram grupas dalībniekam ir noteikta loma. Viņš nepieminēja iespējamo summu, ko grupa ieguva, atmazgājot naudu, taču aģentūras LETA informācija liecina, ka tā varētu būt aptuveni 3 miljoni eiro.
Vēl vienu krimināllietu patlaban izskata Rīgas apgabaltiesa. Tas attiecas uz tā saukto digitālo televīziju. Šis līgums attiecas uz Latvijas Digitālā radio un televīzijas centra (DLRTC) un uzņēmuma Kempmayer Media Latvia Kempmayer Media Limited līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu daudzpakāpēs un dažādu digitālās televīzijas iekārtu piegādi Latvijai. Tiek lēsts, ka projekta kopējās izmaksas ir vairāki desmiti miljoni LVL.
Līdz šim lieta ir bijusi dažādās tiesās. 2020. gadā Augstākā tiesa atcēla spriedumu par Andreja Ēķa, Jura Liepnieka un citu nosodīšanu. Pārējās personas tiesa ir atzinusi par spēkā esošu.
Rīgas apgabaltiesa 2019. gada vasarā atzina par vainīgu virkni cilvēku, tostarp Jurģi Liepnieku, kuram piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam LNT TV kanāla direktoram Andrejam Ēķim piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.
Reiz DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundei piesprieda deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 26 230 eiro apmērā. Advokātei Janicei Luzai piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un 33 540 eiro naudas sodu.
Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrē Zabekesam piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu un 22 790 eiro naudas sodu.
Tiesa attaisnoja arī bijušo Nacionālā teātra direktoru Ujāru Rubini, bijušo Latvijas Radio un televīzijas centra ģenerālsekretāru, Didzi Junovu, biznesa padomnieku Valdesu Purvinski un LVRTC Adriana Boldāna reģenta ģenerāli. Arī pirmās instances tiesa viņiem visiem piesprieda 18 000 eiro naudas sodu.
Šīs konkrētās krimināllietas kontekstā tika pieminēts arī Elles vārds, kaut arī viņam nebija izvirzītas apsūdzības.
