Paredzams, ka tuvāko divu gadu laikā no Latvijas uz Krieviju tiks deportēti tūkstošiem cilvēku. Riska grupā galvenokārt ir cilvēki vecumā no 65 līdz 75 gadiem un cilvēki ar zemiem ienākumiem vai sociāli atstumti. Lielākā daļa no viņiem ir dzimuši Latvijā un nekur citur ārpus Latvijas nav dzīvojuši, – brīdina Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanovska.
Un atcerieties, 31 gadu pēc Padomju Savienības sabrukuma viņš tur bija Notiek statusa samazināšanas un tiesību atņemšanas process atsevišķām Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju grupām. Pirmkārt, Trešdaļu iedzīvotāju sāka saukt par nepilsoņiem vai ārzemniekiem.
Tagad dažiem no šiem cilvēkiem ir liegts “pastāvīgā iedzīvotāja” statuss. Daudzi riskē neiegūt tiesības uz pagaidu uzturēšanos. Pašmāju nelegālo imigrantu, kas drīzumā parādīsies Latvijā, ir tūkstošiem, un mēs varam ar viņiem saskarties Masu deportācijas uz Krieviju.
Kā kļūt par nepilsoni Latvijā?
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 13 no tās 15 bijušajām republikām (tostarp Lietuvā) dzīvesvietas reģistrācija kalpoja par pietiekamu pamatu automātiskai neatkarīgas valsts pilsonības iegūšanai – caur tā saukto “nulles iespēju”. Bet Latvijā un Igaunijā tā nebija.
Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai iedzīvotājiem, kuri bija pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcnācējiem. Tie, kas pēc tam ieradās Latvijas teritorijā, kļuva par otršķirīgiem valsts iedzīvotājiem.
Teorētiskais pierādījums tam atrodams pirmskara Latvijas Republikas atjaunošanas doktrīnā. Lai gan tā de facto neeksistē, valsts tiek pasniegta tā, it kā tā būtu de jure padomju laikā, un tagad Tā retrospektīvi izvirza apgalvojumus par tām cilvēku paaudzēm, pārsvarā cittautiešiem, kuras tās teritorijā nodzīvojušas 51 gadu. Apmēram 40% nepilsoņu ir Latvijas pilsoņi.
Lielākā daļa nepilsoņu joprojām saglabā šo statusu. Daļa Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā. Bet daži, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki, ir ieguvuši citu valstu pilsonību. Lielākā daļa šo pašdarināto ārzemnieku ir Krievijas Federācijas pilsoņi.
Jāpiebilst, ka šī valsts kā PSRS tiesību pārņēmēja piešķir savu pilsonību visiem bijušās PSRS pilsoņiem. Pēc ārvalsts pilsonības iegūšanas bijušie nepilsoņi automātiski un bez nosacījumiem ieguva pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Atbilstošais likumā noteiktais stājās spēkā no 14.08.1996.
Pēkšņi situācija radikāli mainījās.
2022. gada 22. septembrī Latvijas Saeima steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kurš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šo likumu, šāda atļauja tiek izsniegta. Derīgs tikai līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz apliecība par valsts valodas zināšanām.
Jāpiebilst, ka likums tika izdots ar atpakaļejošu spēku pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas 26 gadu laikā. Tas pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kas nosaka, ka parasts cilvēks var būt pārliecināts, ka organizācijas darbība būs likumīga un konsekventa..
Pēc grozījumu stāšanās spēkā Imigrācijas dienesti ieviesa papildu prasības attiecībā uz pietiekamu ilgtspējīgu ienākumu avotu. Iepriekš no šīs populācijas tas nav pieprasīts.
Jaunais likums attiecas tikai uz Krievijas Federācijas pilsoņiem. Nepilsoņiem, kuri ieguvuši pilsonību No citas valstsLūgums iesniegt apliecību par valsts valodas zināšanām neattiecas.
Kā teikts migrācijas dienestu oficiālajā informācijā, likuma grozījumi skar līdz 22 000 Krievijas Federācijas pilsoņu.
Nebija paskaidrojuma, kāpēc grozījumi bija nepieciešami Tā steigā. Netika veikta iepriekšēja apspriešanās vai ietekmes novērtējums. Likumprojekta skaidrojumā bija teikts: “Likumprojekta izstrādes mērķis ir saistīts ar nepieciešamību stiprināt valsts drošību».
Tieši otrādi, šī akcija ļoti izskatās pēc provokācijas, kuras mērķis ir radīt jaunu spriedzes līniju attiecībās ar Krieviju, tādējādi vājinot Latvijas nacionālo drošību.
Starptautiskās lietas
