Latvijā ir salīdzinoši zema nodokļu attiecība pret IKP

Skaitļi liecina, ka Latvijas nodokļu attiecība pret IKP bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Vislielākais nodokļu un sociālo iemaksu īpatsvars IKP bija Francijā (48,0%), Beļģijā (45,6%), Austrijā (43,6%), Somijā, Grieķijā (abās valstīs 43,1%) un Itālijā (42,9%).

Skalas pretējā galā zemākie procenti bija Īrijā (21,7%), Rumānijā (27,5%), Maltā (29,6%), Latvijā (30,8%) un Bulgārijā (31,1%).

2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, nodokļu attiecība pret IKP palielinājās divpadsmit ES valstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un lielākais pieaugums novērots Kiprā (no 34,8% 2021. gadā līdz 36,5% 2022. gadā) un Ungārijā (33,9%). % 2021. gadā un 35,1 % 2022. gadā), kā arī Norvēģiju (42,6 % 2021. gadā un 44,4 % 2022. gadā). Nodokļu attiecību pret IKP pieaugumu nosaka straujāks nodokļu ieņēmumu un sociālo iemaksu pieaugums salīdzinājumā ar IKP pieaugumu. Latvijas nodokļu attiecība pret IKP gada laikā nedaudz samazinājās.

Citos nodokļu datos Eurostat atzīmēja, ka “pašreizējo ienākuma, bagātības u.c. nodokļu nozīme ir vērojama Dānijā, kas 2022. gadā no šādiem nodokļiem iekasēja 27,5% no IKP. Salīdzinoši augstais procents Dānijā ir tāpēc, ka Lielākā daļa sociālo pabalstu tiek finansēti no ienākuma nodokļiem, tāpēc neto sociālo iemaksu rādītāji ir ļoti zemi, salīdzinot ar citām valstīm, nākamie augstākie rādītāji bija Zviedrijai, Somijai, Beļģijai un Luksemburgai, kas iekasē 17,7%, 17,0%, 16,5% un 16,0% no IKP. Norvēģijā un Islandē arī reģistrēti lieli ieņēmumi no kārtējiem ienākuma, bagātības uc nodokļiem – attiecīgi 27,6% no IKP un 18,9% no IKP. 2022. gadā. mērogā 2021. gadā, Rumānijā (6,1% no IKP), Bulgārijā (6,2% no IKP), Ungārijā (6,9% no IKP) un Latvijā (7,0% no IKP kopā) un Horvātijā (7,2%). no IKP) bija salīdzinoši nelieli ieņēmumi no šiem nodokļiem, kā arī kopumā parāda zemu nodokļu attiecību pret IKP.

Pastāstiet mums par kļūdu