Latvija: Eiropas topošās sieviešu čempiones STEM

Latvija ir Eiropas Savienības līdere, runājot par sieviešu skaitu zinātnē un tehnoloģijās.

Jau kādu laiku Eiropas Savienība ir centusies uzlabot plaši izplatīto dzimumu nelīdzsvarotību STEM jomās. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem tikai 13% bloka strādnieku ar STEM saistītās profesijās ir sievietes.

Tomēr ir dažas novirzes, galvenokārt topošajā Eiropā.

Latvija ir vadošā

Sieviešu augsto klātbūtni balto apkaklīšu sektorā Latvijā daži skaidro ar lielo sieviešu skaitu sabiedrībā kopumā – pēc Pasaules Bankas datiem sievietes veido 54,07 procentus no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Taču tas nemazina faktu, ka Latvija ir neticami veiksmīgi veidojusi vidi, kurā sievietēm tiek dotas vienlīdzīgas iespējas gūt panākumus izvēlētajā karjerā. Lai gan sieviešu skaits visās jaunattīstības valstīs, tostarp Vidusāzijā, ir lielāks nekā vīriešu skaits, Latvija ir vienīgā valsts reģionā (un tikai no astoņām pasaules valstīm), kas ir sasniegusi perfektu 100 punktu skaitu. jaunākais Pasaules Bankas ziņojums, kurā aplūkoti… Šķēršļi sieviešu līdzdalībai ekonomikā

Pētniecība ir viena no jomām, kurā sievietes ieņem vadošo pozīciju Baltijas valstī.

Eiropas Savienībā kopumā pētniecībā strādā tikai 33,4 procenti sieviešu, liecina Eiropas Komisijas dati. Tie ir skaitļi Ziņojums no 2018. Taču Latvijā 51 procents pētnieku ir sievietes. Citas valstis jaunajās attīstības valstīs arī uzrādīja labus rezultātus: starp ziņojumā iekļautajām valstīm ar labākajiem rādītājiem pieciniekā visas bija Eiropas attīstības valstis. Otrajā vietā ir Lietuva, kur sievietes veido 50,7 procentus pētnieku, kam seko Horvātija ar 48,9 procentiem, Bulgārija ar 47,9 procentiem un Rumānija ar 46,2 procentiem. Vienīgās valstis no reģiona zem ES vidējā līmeņa ir Ungārija, kur tikai 30,8 procenti pētnieku ir sievietes, un Čehija – 26,9 procenti.

Arī Latvija ir starp četrām Eiropas Savienības valstīm, kur lielākā daļa zinātnieku un inženieru ir sievietes. Vislielākais procents ir Lietuvā – 57 procenti, Bulgārijā un Latvijā – 52 procenti, bet Dānijā – 51 procenti. Tomēr četras jaunattīstības valstis ir arī starp tām, kas ir zem ES vidējā rādītāja 41 procenta. Rumānijā 40 procenti zinātnieku un inženieru ir sievietes, Čehijā un Slovākijā 39 procenti un tikai 30 procenti Ungārijā.

READ  Ministru prezidenta Kariča valdības trīs gadi Latvijā / Raksts

Lai gan šie iespaidīgie skaitļi liecina par dzimumu paritāti STEM disciplīnās Latvijā, valsts joprojām atpaliek dzimumu nelīdzsvarotības dēļ. Ar vairāk nekā astoņiem procentiem vairāk sieviešu nekā vīriešu, Latvijā ir lielākais sieviešu skaits attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu no jebkuras pasaules valsts.

Latvijas augstais sieviešu īpatsvars atbilst pārējai topošās Eiropas valstīm. Tikai 11 pasaules valstīs sievietes veido vairāk nekā 52% iedzīvotāju, un deviņas ir Eiropas attīstības valstis. Pasaules Bankas ziņojumā par šo jautājumu tas skaidrojams ar milzīgo plaisu reģionā starp vīriešu un sieviešu paredzamo dzīves ilgumu.

“Vīriešu trūkums Latvijā”

Saskaņā ar 2010. gada BBC rakstu par “Latvijas vīriešu trūkumu”, šī dzimumu nelīdzsvarotība var novest pie augstāka konkurētspējas un ambīciju līmeņa sieviešu vidū, vienlaikus atturot to pašu vīriešu vidū. Kamēr Latvijā augstāko izglītību ieguvuši 54 procenti sieviešu, Latvijā tikai 30 procenti vīriešu. Tā ir lielākā dzimumu neatbilstība OECD, liecina organizācijas dati par 2018. gadu. Tikmēr Eurostat rāda, ka Latvija 2017. gadā ir ES līdere pēc sieviešu īpatsvara vadītāju profesijās (56%), kā arī civildienestā (73%). ) Un izglītībā (87%).

Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana sievietēm līdzdalībai STEM ir īpaši svarīga ES, jo papildus tam, ka tā ir nevienlīdzīgākā nozare dzimumu ziņā, tā ir arī viena no piecām nozarēm, kurās ES ir vislielākais prasmju trūkums, liecina 2016. gada instruktāža No. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs.

Tas ir mudinājis vairākas ES valstis ar zemu sieviešu nodarbinātības līmeni zinātnes un tehnoloģiju jomās veikt izlēmīgus pasākumus šīs problēmas risināšanā. Nīderlande, kas bija pēdējā vietā She Figures pētījumā, ir pielikusi ievērojamas pūles, lai mudinātu vairāk sieviešu iesaistīties zinātnē. Piemēram, no 2019. gada jūnija Eindhovenas Tehnoloģiju universitāte ir padarījusi visas savas vakances sievietēm pieejamas tikai uz 18 mēnešiem.

READ  Veba jaunās fotogrāfijas izgaismo galaktikas pūļa veidošanos

Lai gan Rietumeiropas valstis iegulda ievērojamus resursus, lai mudinātu sievietes turpināt karjeru STEM jomā, sievietes jaunajās tirgus ekonomikas valstīs jau tagad izrāda lielu interesi par šo jomu.

Saskaņā ar Eurostat 2019. gada datiem par cilvēkresursiem zinātnē un tehnoloģijās 68,5 procenti Latvijas sieviešu vecumā no 25 līdz 64 gadiem ar universitātes izglītību strādā par profesionāļiem vai tehniķiem kādā no attiecīgajām jomām. Tas atkal ir augstākais procents ES un krietni pārsniedz bloka vidējo rādītāju 57,4%. Desmit valstis, kurās sievietes ir nodarbinātas šajās jomās, atrodas attīstības valstīs, tostarp Lietuva (67,8 procenti), Igaunija (64,1 procents), Slovākija (63,7 procenti), Polija (63,4 procenti) un Bulgārija (62,8 procenti). ). Slovēnija (61,4 procenti), Rumānija (60,8 procenti), Ungārija (60,7 procenti) un Horvātija (59,7 procenti), kam seko Vācija (59,1 procenti) un Somija (58,5 procenti).

Ir ierosināti vairāki skaidrojumi, kāpēc sievietes lielākajā daļā pasaules reģionu daudz retāk strādā zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā nekā vīrieši. Taču tas, šķiet, nav liela problēma topošajā Eiropā un jo īpaši Latvijā.

No otras puses, zemās algas daudzos ar STEM saistītos darbos jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, it īpaši salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, šķiet, mudina sievietes, kas ir izglītotas saistītā jomā, turpināt karjeru ārpus reģiona. .

Tādējādi, tāpat kā lielākajā daļā nodarbinātības nozaru, lai gan topošā Eiropa rada lielu skaitu kvalificētu cilvēku, slikti darba apstākļi neļauj viņiem realizēt savu potenciālu savās valstīs.

Atšķirībā no daudzām ziņu un informācijas platformām, Topošā Eiropa To var lasīt bez maksas, un tas vienmēr būs. Šeit nav maksas sienas. Mēs esam neatkarīgi un nepiederam nevienai politiskai partijai vai tirdzniecības organizācijai un nepārstāvam tos. Mēs vēlamies to, kas ir labākais topošajai Eiropai, neko vairāk un neko mazāk. Jūsu atbalsts palīdzēs mums turpināt izplatīt informāciju par šo brīnišķīgo apvidu.

READ  Latvija investē elektromagnētiskajā aizsardzībā un kiberdrošībā

Jūs varat dot savu ieguldījumu šeit. Paldies.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top