Zviedrija (29,2%) ir ES valsts ar vislielāko atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transportā un jau ir sasniegusi 2030. gada mērķi. Arī Somija (18,8%) uzrāda ļoti augstu īpatsvaru, lai gan tai vēl būtu jāpalielina par aptuveni 10 procentiem. punktu, ja tā izvēlēsies atjaunojamo energoresursu īpatsvara ziņā noteikto 2030. gada mērķi.
Ziemeļvalstīm seko Nīderlande, Malta, Beļģija, Dānija, Austrija, Itālija, Vācija un Spānija, kuru visu īpatsvars ir aptuveni 10%.
Turpretim zemākā daļa reģistrēta Horvātijā (2,4%), Latvijā (3,1%) un Grieķijā (4,1%).
Lielākais pieaugums no 2021. līdz 2022. gadam reģistrēts Vācijā (+1,9 procentpunkti), Nīderlandē (+1,8 procentpunkti) un Ungārijā (+1,6 procentpunkti), taču, pat ja tie turpināsies līdz 2030. gadam, šie rādītāji ir nepietiekami, lai sasniegtu. mērķis. Savukārt vislielākie kritumi fiksēti Horvātijā (-4,6 procentpunkti), Latvijā (-3,3 procentpunkti) un Slovēnijā (-2,8 procentpunkti).
Transportā patērētie atjaunojamie enerģijas avoti ir šķidrā biodegviela (t.i., biodīzeļdegviela, kas atbilst noteiktiem ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu taupīšanas kritērijiem), biometāns (t.i., atjaunojamas izcelsmes gāze) un daļa no atjaunojamās elektroenerģijas, ko patērē autotransportā un dzelzceļā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
