Latvija apsver iespēju ierobežot skaidras naudas maksājumus / Raksts

Lielākā daļa tirgotāju jau piedāvā saviem klientiem iespēju norēķināties skaidrā un bezskaidrā naudā. Taču joprojām ir vairāki simti nodokļu maksātāju, kuri vispār nepiedāvā norēķināties ar karti.

“Kopumā, ja nodokļu maksātājus uzskatām par juridiskām personām, Latvijā ir aptuveni 41 000 komersantu, kas pārsnieguši 50 000 eiro apgrozījuma slieksni, bet starp tiem ir tikai aptuveni 800 komersantu, kuriem informācija par bankas kontu vai maksājumu iestādi nav pieejama. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas departamenta direktora vietniece Natālija Vipoviča sacīja: “Tas ir labi zināms.”

Šiem tirgotājiem vispār nav bankas konta, tāpēc viņi nevar pieņemt skaidru naudu.

“Ne nekādā veidā – ne caur POS termināļiem, ne ar pārskaitījumiem. Bet reālajā dzīvē, protams, to uzņēmumu skaits, kas nepieņem bezskaidras naudas naudu no klientiem, var būt lielāks, jo, protams, uzņēmums var nepiedāvāt klientiem risinājumi Tik ērti no tehniskā viedokļa [cashless payments] “To var piedāvāt uzņēmums, bet praksē tas netiek pieņemts,” sacīja Filipoviča.

Runājot par nozarēm, kurās atrodas visvairāk norēķinu kontu tirgotāju, pirmajā vietā izceļas tirdzniecība, liela un nozīmīga Latvijas tautsaimniecības nozare. Taču tā nebūt nav vienīgā nozare, kurā ir liels nebanku tirgotāju skaits.

“Nekustamā īpašuma, būvniecības, restorānu un citās nozarēs, piemēram, elektrības, gāzes, apkures un gaisa kondicionēšanas jomā, ir salīdzinoši liela iespējamība, ka bankas vairs nebūs,” sacīja Filipoviča.

Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas koordinācijas departamenta direktors Ates Pekovskis skaidroja, ka par šo regulējumu runāts gan arodbiedrībās, gan finanšu sektorā, kur agrāk bieži izskanējis, ka bezskaidras naudas norēķini komersantiem izmaksā nesamērīgi dārgi.

Šī iemesla dēļ tika nolemts, ka minimālais gada cikls būs 50 tūkstoši eiro. “Pamatojoties uz biznesa izmaksu aprēķinu un bezskaidras naudas norēķinu risinājumu izmantošanu, tas atmaksājas ar vairāk nekā 35 000 eiro gada pārdošanas apjomu, tāpēc tika noteikts šis vairāk nekā 50 tūkstošu eiro limits gadā, kad klientiem vajadzētu būt iespējai Bezskaidras naudas maksājums.

READ  Astoņi uzņēmumi pievienojas Invest Taivānā

Latvijas Radio aptaujātie uzņēmēju pārstāvji norādīja, ka tas nozīmē, ka jaunais regulējums būtībā attieksies uz visiem tirgotājiem.

“Ja uzņēmums strādā sešas dienas nedēļā, katru dienu, 167 eiro dienā nav īsti ievērojams apgrozījums, un liela daļa no tiem iekritīs šajā grozā. Protams, mazajiem komersantiem šī POS termināļa nodrošināšana kaut ko maksās, ” sacīja Dāvis.Vītols, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs, „Tirdzniecības padome.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danoševičs, norādot, ka jaunais regulējums radīs papildu slogu un izmaksas tirgotājiem:

“Tas nozīmē, ka principā viņi vēlas uzlikt šādu pienākumu visām tirdzniecības vietām un pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka šis pakalpojums ir dārgs, līdz šim katras tirdzniecības vietas ziņā ir bijis izvērtēt, vai un kas ir nepieciešams piedāvāt bezskaidras naudas norēķinus, jo viņu klienti tos vēlas.” “Ja viņi ir gatavi uzņemties papildu izmaksas, kas saistītas ar šīs bezskaidras naudas norēķinu sistēmas ieviešanu.”

Cer samazināt ēnu ekonomiku
Finanšu ministrijā un Valsts ieņēmumu dienestā Latvijas Radio skaidroja, ka katrs tirgotājs pats var izvērtēt, cik izmaksās bezskaidras naudas norēķinu ieviešana. Iespējas ir no fiksētajiem karšu lasītājiem līdz mobilajām lietojumprogrammām.

Atbildot uz jautājumu par šī regulējuma ietekmi uz ēnu ekonomikas ierobežošanu, Ates Bekovskis sacīja, ka skaidras naudas izmantošanas ierobežošana savstarpējos darījumos ir tikai viens no 50 priekšlikumiem, kas iekļauti Finanšu ministrijas paspārnē esošajā ēnu ekonomikas plānā. kas stāsies spēkā līdz šī gada beigām.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top