Latvijā 2023. gadā reģistrēts divciparu tirdzniecības kritums / Raksts

2023.gadā Latvija eksportēja preces 18,94 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2% mazāk nekā 2022.gadā, bet importēja par 23,2 miljardiem eiro, kas ir par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5% mazāk.

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9% mazāk nekā 2022.gadā.

Preču ārējās tirdzniecības statistika tiek uzrādīta faktiskajās cenās un tiek aprēķināta, pamatojoties uz preču vērtību eiro, nevis pēc faktiskās summas vai daudzuma.

Lai arī zemāks par 2022. gada rādītāju, Latvijas eksporta līmenis joprojām būtiski apsteidz 2021. gada rādītāju un arī iepriekšējos gadus.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

Pērn no Latvijas lielākās eksportētās preces bija koksne, koka izstrādājumi un kokogles. Elektriskās mašīnas un iekārtas. Minerāldegvielas, minerāleļļas un to destilācijas produkti.

Koksne, koka izstrādājumi un kokogles visvairāk eksportētas uz Apvienoto Karalisti (20,5%), Zviedriju (12,4%) un Igauniju (7%). Elektriskās mašīnas un iekārtas – uz Lietuvu (26,3%), Igauniju (12,2%), Poliju (5,2%); Minerālā degviela, minerāleļļas un to destilācijas produkti – uz Lietuvu (35,9%), Igauniju (14,3%) un Somiju (12,6%).

2023. gadā preces no Latvijas tika eksportētas uz 201 valsti visā pasaulē. Eksporta partneru pieciniekā bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievija – fakts, kas liks pārdomām. Tā īpatsvars bija 48,4% no kopējās eksporta vērtības. Lielākā daļa tehnikas, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksportēta uz Lietuvu, uz Igauniju, Vāciju un Krieviju – lauksaimniecības un pārtikas preces, bet uz Zviedriju – kokmateriāli un koka izstrādājumi.

Galvenās Latvijas importa preces pērn bija minerālās degvielas, minerāleļļas un to destilācijas produkti. Elektriskās mašīnas un iekārtas. Transportlīdzekļi, kas nav dzelzceļa vai tramvaja vagoni, un to daļas un piederumi. Minerālā degviela, minerāleļļas un destilācijas produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas (62,5%), Igaunijas (10,3%), Krievijas (10,1%), elektrotehnikas un iekārtas – no Lietuvas (14,4%), Ķīnas (12,4%), Polija (10%) ); Transportlīdzekļi, kas nav dzelzceļa vai tramvaja vagoni, to daļas un piederumi – no Vācijas (33,4%), Igaunijas (17,4%), Polijas (9,7%).

READ  Lai atjaunotu energosistēmu, Ukrainai nepieciešami transformatori un pretgaisa aizsardzības sistēmas

2023. gadā Latvijā preces tika ievestas no 172 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Nīderlande. Tā daļa veidoja 55,9% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas galvenokārt tika importēti minerālprodukti, no Vācijas – transporta tehnika un ar to saistītās transporta iekārtas, bet no Polijas, Igaunijas un Nīderlandes – lauksaimniecības un pārtikas preces.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, eksports uz Ukrainu samazinājās par 9,5% un bija 472 miljonu eiro apmērā, uz Krieviju – par 6,2% un bija 1,12 miljardu eiro apmērā, bet uz Baltkrieviju – par 7,5% un bija 170,3 miljoni eiro. Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gadā galvenokārt ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 57,6 miljoniem eiro, savukārt uz Krieviju un Baltkrieviju – mašīnu un mehānisko ierīču eksporta samazinājums; Elektroiekārtas attiecīgi 150,5 miljonu eiro un 12,9 miljonu eiro apmērā.

2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, bija ievērojams preču ārējās tirdzniecības pieaugums ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kirgizstānu pieauga par 33 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes, uz Uzbekistānu – par 20,4 miljoniem eiro jeb 30,1%, bet uz Moldovu – par 4,8 miljoniem eiro jeb 16,5%.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, imports no Uzbekistānas pieauga par 19,1 miljonu eiro jeb 2,5 reizes, no Kazahstānas – par 17,8 miljoniem eiro jeb 27,8%, bet no Azerbaidžānas – par 3,1 miljonu eiro jeb 90,7%. Izskanējis, ka galvenais iemesls straujajam tirdzniecības pieaugumam ar šīm valstīm, kas robežojas ar Krieviju, varētu būt mēģinājumi izvairīties no sankcijām.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top