Ar šo vakcīnu plānots vakcinēties vismaz 168 000 cilvēku, un, pēc Valsts zāļu aģentūras direktora Svena Hinkozena teiktā, šī vakcīna mūs varētu sasniegt nākamnedēļ.
“Mūsdienu” vakcīnu lieto, lai novērstu Covid-19 infekciju cilvēkiem, kas vecāki par 18 gadiem, un tikai pieaugušajiem. Lai oficiāli reģistrētu šo vakcīnu, joprojām ir nepieciešams oficiāls Eiropas Komisijas apstiprinājums. Pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma ražotājs varēs sākt piegādāt vakcīnu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, paziņoja Valsts zāļu aģentūras Neatkarīgā laikraksts. Visticamāk, tuvākajās dienās Eiropas Komisija sniegs savu apstiprinājumu.
Eiropas Zāļu aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja veica stingru vakcīnas novērtēšanu un vienbalsīgi nolēma sniegt pietiekami pārliecinošus datus par vakcīnas kvalitāti, drošību un efektivitāti.
Veicināt oficiālu reģistrācijas apliecību ar nosacījumu izsniegšanu. “Mūsdienu” vakcīna bija jāapstiprina pirmdien, taču lēmuma pieņemšana tika atlikta uz 6. janvāri.
Vakcīnas efektivitāte 94%
Liels klīniskais pētījums parādīja, ka Moderna izstrādātā Covid-19 vakcīna efektīvi novērš Covid-19 infekcijas. Pētījumā piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku. Puse cilvēku saņēma vakcīnu, bet otra puse nesaņēma nekādas injekcijas bez vakcīnām. Pētījuma dalībnieki nezināja, vai viņi saņem vakcīnu vai vakcīnu bez vakcīnas. Vakcīnas efektivitāte tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem par aptuveni 28 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 94 gadiem bez iepriekšējām infekcijas pazīmēm.
Pētījums parādīja par 94,1% Covid-19 simptomu samazināšanās gadījumu skaitu starp tiem, kuri saņēma vakcīnu (11 no 14 134 vakcinētajiem cilvēkiem parādījās Covid-19 simptomi), salīdzinot ar tiem, kuri nesaņēma nevienu vakcīnu (185 no 14073). Cilvēkiem, kuri saņēma placebo injekciju, parādījās Covid-19 simptomi). Tas nozīmē, ka vakcīna šajā pētījumā uzrādīja 94,1% efektivitāti.
Pētījums arī parādīja efektivitāti 90,9% apmērā cilvēkiem ar smagas COVID-19 slimības risku, tostarp cilvēkiem ar hroniskām plaušu slimībām, sirds slimībām, aptaukošanos, aknu slimībām, diabētu vai HIV infekciju. Tāpat kā pirmās apstiprinātās Covid-19 vakcīnas gadījumā, mūsdienu vakcīna jāievada augšdelmā divās injekcijās ar 28 dienu intervālu. Šīs vakcīnas visbiežāk sastopamās blakusparādības ir vieglas vai vidēji smagas un izzūd dažu dienu laikā pēc vakcinācijas.
Kā vakcīna darbojas?
Vakcīna sagatavo ķermeni, lai pasargātu no infekcijas ar koronavīrusu, pasargājot organismu no vīrusa radītajiem “pīķa proteīniem”, kas nonāk ķermeņa šūnās un izraisa Covid-19. Vakcīna satur instrukciju vai kurjeru (mRNS) olbaltumvielu maksimuma ražošanai un ir pārklāta ar maziem lipīdu gabaliņiem, kas palīdz nogādāt mRNS līdz mērķim un novērst tās sabrukšanu. Kad persona saņem vakcīnu, ķermeņa šūnas izlasa instrukcijas un sāk ražot olbaltumvielu maksimumu. Tad cilvēka imūnsistēma atpazīst olbaltumvielu ārpus ķermeņa un izveido dabisku aizsardzību pret to – antivielas un T šūnas.
Eksperti paskaidro, ka, ja vakcinētā persona pēc tam tiek pakļauta Covid-19 vīrusa iedarbībai, imūnsistēma to atpazīs un būs gatava ar to cīnīties: antivielas un T šūnas var sadarboties, lai iznīcinātu vīrusu, novērstu tā iekļūšanu ķermeņa šūnās un iznīcinātu inficētās šūnas, kas palīdz aizsargāties pret vīrusu. Covid19 infekcija.
Pirms reģistrācijas vai apstiprināšanas visas vakcīnas, ieskaitot Covid-19 vakcīnas, tiek pārbaudītas Eiropā, tāpat kā citas zāles, saskaņā ar augstiem kvalitātes, drošības un efektivitātes standartiem. Atšķirība no Covid-19 vakcīnām ir tā, ka tās ir daudz ātrāk izstrādājamas un, iespējams, tiek apstiprinātas, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas, lai ārkārtas situācijās aizsargātu sabiedrības veselību, saka Dita Auchman no Valsts zāļu aģentūras.
Jāatzīmē, ka mūsdienu vakcīna ir ieguvusi arī nosacītu tirdzniecības atļauju, kas tiek piešķirta gadījumos, kad nepieciešami steidzami pasākumi, piemēram, ārkārtas gadījumos, piemēram, pašreizējā epidēmija. Tā kā Moderna izstrādāto vakcīnu ieteicams reģistrēt ar nosacījumu, ražotājam ir pienākums veikt papildu pētījumus, lai sniegtu papildu datus.
DNS vakcīna – metode, kas ir pētīta daudzus gadus
Vakcīnas darbojas atšķirīgi. Šīs vakcīnas ietver vīrusu vektorus (AstraZeneca, Janssen (Johnson & Johnson)), kas izgatavoti no novājināta adenovīrusa, kur vīrusa genoms ir mainīts. Vīruss ir novājināta parastā adenovīrusa versija, kas nevar atkārtoties. Šīs vakcīnas vēl nav apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra.
Novatoriskā tehnoloģija tika izmantota, lai izstrādātu pirmo ES apstiprināto Comirnaty vakcīnu no Pfizer / BioNTech. To pašu tehnoloģiju izmantoja divu citu vakcīnu – Moderna un Curivac – pagatavošanai. DNS vakcīna (mRNS). Zinātnieki pirmo reizi ir izveidojuši sintētisku mRNS versiju, ko vīruss izmanto infekcijas olbaltumvielu (“smaile” proteīna) ražošanai. Vakcīna tiek ievadīta cilvēka ķermenī, kur šūnas to izlasa kā norādījumus un pašas veido “smaile proteīnu”. “Tas nav jābaidās, jo arī šī tehnoloģija ir pētīta un izmantota vairāk nekā desmit gadus, un tagad tā ir pierādījusi sevi inovatīvajā onkoloģijā, pretvēža vakcīnu izstrādē un ir pētīta attiecībā uz infekcijas slimībām,” skaidro infekcijas patoloģe Deisa Zavadska. Vakcīna nevar ietekmēt cilvēka ģenētisko materiālu, tā nenonāk šūnas kodolā, kur glabājas DNS. Šūna mirst un atbrīvo mRNS, tiklīdz tiek ievēroti norādījumi.
