Pētījumā tika mērīts laiks, kas pavadīts “sociāliem uzdevumiem” darbā, kas definēts kā “mijiedarbība, kas ietver verbālu saziņu ar darbu saistītos nolūkos”, piemēram, klātienes sarunas, tikšanās un telefona zvani, bet īpaši ne rakstiskas saziņas formas, piemēram, kā e-pastus un īsas īsziņas.
2022. gadā vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem Maltā, Francijā, Austrijā un Kiprā vismaz pusi sava darba laika veltīs sociālo uzdevumu veikšanai. Latvijā, Vācijā, Grieķijā un Slovākijā šis īpatsvars bija mazāks par ceturto daļu. ES kopumā 45,3% vismaz pusi sava darba laika veltīja sociālajiem uzdevumiem.
Jāatzīmē, ka Latvijā ir vislielākais to cilvēku īpatsvars, kuri apgalvo, ka viņi “neko” sava laika velta verbālajai komunikācijai (16,5%). Ar šo pasākumu aptuveni 145 000 cilvēku Latvijā pavada savu laiku darbā, neko nesakot.
Laiks, kas pavadīts sociālajiem uzdevumiem darbā, 2022
Foto: Eurostat
Gan Lietuva, gan Igaunija ievērojami vairāk laika veltīja sociāliem uzdevumiem, un igauņi, iespējams, pārsteidzoši, tika novērtēti kā runīgākie no trim Baltijas valstīm. Varbūt tāpēc, ka mums, latviešiem, nepatīk runāt, vai varbūt mēs zinām, kas mums jādara, un tāpēc ir vajadzīga tikai neliela saruna. Vairāk par šo tēmu nestāstīsim.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
