Jaunajā manuskriptā, kas paredzēts 17 gadus veciem absolventiem un aptver laika posmu no 1945. gada līdz mūsdienām, notiekošajā karā Ukrainā tiek vainotas ASV, un tajā ir iekļauts prezidenta Vladimira Putina citāts, kurā nepareizi apgalvots, ka: “Krievija nav uzsākusi nekādas militāras darbības.” Bet viņa cenšas to pabeigt.”
Tajā iekļautas stāstījuma sadaļas, sākot no “Konfrontācija ar Rietumiem” līdz “Ukraina ir neonacistu valsts” līdz “Krievija ir varoņu valsts”, liecina Krievijas valsts mediju publicētās jaunās grāmatas aptauja.
Grāmatu kopā ar izdevumu 16 gadus veciem jauniešiem 10. klasē par Otro pasaules karu pirmdien oficiāli prezentēja izglītības ministrs Sergejs Kravcovs, un tā tiks nodota skolām līdz 1. septembrim. Tas ir pielāgots 2024.-25.mācību gadam, sacīja Kravcovs.
Vēstures stundas visur reti tiek izslēgtas no nacionālās ideoloģijas, un citas valstis bieži tiek skatītas caur tās valsts prizmu, kas iespiež grāmatas. Taču radikālās izmaiņas Krievijas atveidojumā par Ukrainu un pārējo pasauli ilustrē Putina nikno apņēmību nolikt malā Krievijas pagātnes tumšās lappuses un ierakstīt sevi vēsturē kā uzvarētāju.
Tā ir arī daļa no neparastās gāzēšanas kampaņas, kurā Putins ir mēģinājis pārliecināt savu tautu – un pasauli –, ka Krievija Ukrainā ir drīzāk upuris, nevis agresors un ka Rietumi ir vainīgi karā, kuru izvēlējies Putins. Tas tika atbrīvots un jau bija nogalinājis desmitiem tūkstošu.
“Šeit atkal varas iestādes izmanto vēsturi, lai virzītu noteiktu darba kārtību, atrisinātu dažas politiskas problēmas,” laikrakstam The Washington Post sacīja skolas vēstures skolotājs, kurš vēlējās palikt anonīms, jo Krievijas valdības kritiķi bieži saskaras ar represijām. “Mums ir jāsaprot, ka tas ir plašāks par skolām – universitātes būs nākamās, tāpēc tās piespiedīs vēsturisko izglītību, un to pagrimums neko labu nedos.”
“Vēsture ir daļa no sabiedrības cilvēka attīstības, un to var izmantot dažādos veidos,” piebilda Al-Moallems. “Iedomājieties, ka jums ir āmurs — jūs varat to izmantot, lai iedzītu naglas, vai arī, lai sasistu kādam galvu, piemēram, vēsturē.”
Nodaļa, kas veltīta karam Ukrainā, ko Kremlis un jaunā grāmata sauc par “Militāro īpašo operāciju”, skan kā propagandas īss ziņojums, kas ir cieši saistīts ar tiešiem citātiem no vairākām revizionistu runām, ko Putins ir teicis pēdējo divu gadu laikā — dedzīgi pretoties. Rietumu un sazvērestības teoriju piekrauts.
Šajā nodaļā autori cenšas attaisnot karu, atsaucoties uz Putina teikto, ka Krievija nekad nav sākusi militāru konfliktu. Grāmatā Krievijas kara mērķi ir definēti kā “Donbasa reģiona aizsardzība un Krievijas preventīvās drošības nodrošināšana”.
Nodaļa vaino ASV konfliktā, atkārtojot citu Kremlī populāru runas punktu: ASV ir “apņēmības pilna cīnīties ar šo karu līdz pēdējam Ukrainas karam”, sniedzot militāru palīdzību.
“Kā saka amerikāņi: nekā personīga,” grāmatas noslēgumā. “Tas ir tikai darbs.”
Nodaļa turpina slavēt karu kā līmi, kas “savienoja Krievijas sabiedrību”, un apspēlē miljoniem padomju bojāgājušo traumu Otrā pasaules kara laikā, ko Putins arī izmantoja, lai attaisnotu savu skarbo iekšpolitiku.
Grāmatā par krievu karavīriem Ukrainā teikts: “Viņi, tāpat kā viņu senči, plecu pie pleca cīnās par labu un patiesību.” “Spridzinot sevi ar ienaidnieku, izraujot no apšaudes ievainotos biedrus, cīnoties degošos tankos, vedot savas vienības līdz pēdējam elpas vilcienam,” teikts grāmatā. “Drosme un drosme atdot savu dzīvību par Tēvzemi ir kaut kas raksturīgs padomju krievu karavīram.”
Grāmatas sadaļā ar nosaukumu “Vēstures viltošana” teikts, ka ASV un Eiropas Savienība “bija tik tālu, ka “pārstartēja mūsu smadzenes”, rakstot vēstures mācību grāmatas, kuru mērķis bija pārliecināt krievus par savas valsts “mūžīgo agresivitāti un koloniālo dabu”. .”
Tekstā arī bērni tiek mudināti neuzticēties neatkarīgiem žurnālistiem un “Rietumu sociālajiem tīkliem un medijiem”, kas ir acīmredzams mēģinājums graut apsūdzības par Krievijas spēku pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.
“Kad jūs tiešsaistē uzzinat jebkādu informāciju par Ukrainu, atcerieties, ka viltotu skiču un fotogrāfiju ražošanas globālā industrija strādā bez pārtraukuma,” teikts grāmatā. “Esiet modrs un padomājiet, kāpēc daži” opozīcijas aktīvisti “,” blogeri “,” viedokļu līderi “strādā pie kaut kādām ziņām? Kurā interesēs tas tiek darīts? Padomājiet – un jūs nekļūsit par lētu manipulāciju upuri.
Grāmatā apskatīti arī aktuālie notikumi — par apvainojumu neatkarīgiem vēsturniekiem, kuri saka, ka nav iespējams objektīvi aprakstīt nesenos notikumus, piemēram, ārvalstu kompāniju aiziešanu no Krievijas, reaģējot uz iebrukumu, ko autori glezno kā iespēju Krievijas uzņēmumiem. kas studentiem ir jāizmanto.
“Tā nav vēsture,” sacīja vēstures skolotājs, “politoloģija nodarbojas ar tādām lietām.” “Vēsture ir noderīga, lai izprastu notiekošā tagadnes izcelsmi, taču tā neapraksta tagadni, un noteikti nav skaidrības par to, kā tas beigsies, un tāpēc tai nav nekāda sakara ar vēsturi.”
Pēc katras nodarbības skolēniem tiek uzdoti vadošie jautājumi: Kāpēc absolūtais vairākums Krievijas pilsoņu atbalstīja speciālo operāciju? Kāpēc Krievijai bija jāsāk operācija?
Arī nodaļas, kas aptver 1970. līdz 2000. gadu, ir pilnībā pārrakstītas, jaunajā versijā ķircinot pagājušajā gadā mirušo bijušo Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu un viņa tuvināšanos Rietumiem.
Grāmatas rediģēja Vladimirs Medinskis, ultrakonservatīvais nacionālists, kurš bija kultūras ministrs un bija sarunu vedējs īslaicīgās sarunās ar Ukrainu Krievijas iebrukuma pirmajās dienās.
Medinska darbu kritizēja vēsturnieki, taču Putins atrada atsaucīgu auditoriju, kas ļoti interesēja vēstures pārskatīšanu un iecēla Medinski par Vēstures izglītības komisijas vadītāju.
Krievijas amatpersonas atzinīgi novērtēja jauno mācību grāmatu, raksturojot to kā līdzekli krievu tradīciju aizsardzībai.
Raksturojot grāmatu, vēsturnieks un prezidenta administrācijas ierēdnis Vladislavs Kononovs, kurš ir atbildīgs par politikas jautājumiem, kas saistīti ar vēsturi un humanitārajām zinātnēm, aprakstot grāmatu, teica: “Mūsu izpratnei par mūsu vēsturi vajadzētu dot mums tiesības interpretēt savu vēsturi pašiem, bez jebkurš pamudinājums no ārpuses.” Šī gada forumā ziņoja vietējie mediji.
Kad jaunie teksti būs pabeigti, tie būs kulminācija Krievijas birokrātiem, kuri strādās, lai risinātu Putina kritiku par novecojušām mācību grāmatām, kas pirmo reizi izskanēja pirms desmit gadiem.
2013. gadā Putins saprata, ka mācību grāmatas ir pilnas ar “iekšējām pretrunām un neskaidrām interpretācijām”, un ierosināja izveidot vienotu apstiprinātu tekstu, līdzīgu padomju mācību programmai, un likvidēt 90. gados radušos akadēmisko plurālismu.
“Ir nepieciešams, izmantojot konkrētus piemērus, parādīt, kā dažādu tautu, tradīciju un kultūru vienotībā veidojās Krievijas liktenis,” toreiz teica Putins, piebilstot, ka mācību grāmatu pamatā ir jābūt “cieņai pret visām mūsu pagātnes lappusēm. ”.
Nākamajā gadā, pēc Krimas nelikumīgās aneksijas, Krievijas vēstures mācību grāmatas, īpaši nodaļas par Ukrainu, saņēma pirmo lielo ideoloģisko atjauninājumu. Process paātrinās pēc 2022. gada iebrukuma.
Laikraksts Washington Post ir apskatījis Krievijas pēdējo desmit gadu vēstures grāmatas, lai izsekotu, kā mainījies Ukrainas un tās attiecību ar Krieviju attēlojums.
Gadu gaitā Ukrainas vēstures sadaļas ir samazinājušās, kā arī atsauces uz kopīgām saknēm un Kijevas Rusu, viduslaiku slāvu valsti, kas ietvēra daļu no mūsdienu Ukrainas un Krievijas. Šis termins lielā mērā ir pazudis un aizstāts ar tādiem terminiem kā “veckrievijas valsts” vai “feodālā Krievija”.
Turpretim Malorossija jeb “Mazā Krievija” – arhaisks termins, ko izmanto, lai aprakstītu mūsdienu Ukrainas reģionus, kurus daudzi ukraiņi uzskata par nievājošiem, ir guvis ievērību. Agrākos tekstos Ukraina tika “atkalapvienota” ar Krieviju, un tagad tā tiek raksturota kā “kļūšana par daļu no Krievijas”.
“Visticamāk, šī tendence turpināsies un tiks rakstīts un publicēts vairāk propagandas versijas par vēsturi,” sacīja skolotāja. “Un mežonīgas lietas viņā turpināsies, bet, protams, daudz kas būs atkarīgs no tā, kā viss, kas notiek tagad, beigsies.”
